Gada
ritējums IR SKAISTS. Ik sekundes tūkstošdaļā un vēl...
...
vien tajā BŪT. Tā lai dvēsele DZIED. Kam
raudāt vai skumt par dzērvju kāšiem un vēlziedēm vakaros vēlos? Nē, nevajag to.
Tas nav ne asaras lāses vērts.
*** * ***
Kāpēc
raudāt rudenī? Kad
tik zeltainas lapas kļava TAVĀ CEĻĀ KLĀJ. Un Saule vakarā no mākoņmalas TEV
SKŪPSTUS SNIEDZ. Kāpēc raudāt rudenī? Kad gulbji un dzērves TEV savas dziesmas sniedz.
Ar spārnu vēdām. Un mēness takā virs upes smilgas tiltus slien. Ar miglas rasas
dimantiem. Kam Tev raudāt
rudenī? Kad itin viss TEV SNIEDZ veltes savas.
Smaržās un krāsās.
***
* ***
Tad
PASMAIDI savu smaidu no dvēseles rožu dārza baltā. Un SKŪPSTU SNIEDZ vējam
rudam. Kas rītos klejo zāles rasā spožā. Vai redzi to? Vai jūti to? Vēss
pieskāriens Tavam vaigam pāri slīd. Tas aicina, vilina un sauc. Spārnos celties,
laisties un lidot, lidot. Kurp gan rudens rudajās lapās var lidot? Kāds jautās
un mulsumā acis vērs ciet. Nē, never tās ciet. Vaļā raisi un REDZI kā sekundes
miljons kristālos laistās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru