Grāmatas

Dāvanas, dzīves un pieredzes

Internets ir pārpildīts ar atziņām un labas/pareizas dzīves padomiem. Cilvēki tiem tic, padomiem, kurus ir radījis kāds cits cilvēks, atbilstoši savai pieredzei. Dzīves pieredzes ir dažādas. Gan skaistas un bagātas, gan neglītas un nabagas. Skaistās, bagātās pieredzes nāk no mīlestības saņemtajām dāvanām. Neglītās, nabagās nāk no bailēs saņemtajām dāvanām.

Dāvanas tiek dotas un saņemtas. Tas būtu ideāli, ja dāvanas devējs skaidri saprastu ko pasniedz otram cilvēkam. Taču dzīvē, uz pasaules nav nekā ideāla. Arī ar cilvēka lūpām paustais "es mīlu" kādā brīdī nokrīt zemē un atsitoties pret zāles stiebru, saplīst sīkās drumslās. Nav, vairs nav. Un vairs nesatvert rasas lāsēs izkusušo. Kā tas varēja notikt? Pret zāles stiebru atsitās un sīkās drumslās saplīsa. Rokās palika bailes, atkal bailes. Un devējs otram tikai to var dāvināt. Mīlestības apgūšanas ceļš no jauna ir jāsāk.

Mīlestība un bailes. Nesavienojas kopā nemaz. Mīlestību nav iespējams pazaudēt, ja vien tā ir iepazīta vaigā. Cilvēku jā, var pazaudēt. Ilūzijas var pazaudēt. Mīlestību ne. Visas cilvēcīgās attiecības ir bezgala vienkāršas. Un nav nozīmes tām saitēm vienam ar otru, kuras pieņemam kā svarīgākās, kā tādas kuras ir mīlestībā jāvieno un kuras ne. Mīlestībā jāvieno visas saites ...

Vai no dāvanas var atteikties? Tā vienkārši un viegli, bez ēnas acu skatā. Var atteikties. Ja redzi, ja saproti devējs nav apjautis - viņa sniegtā velte nav mīlestībā lolota, tā ir baiļu tumsā saglabātā atmiņa no dzīves pieredzes pirms gadiem, kad neglītais bija daļa cilvēka sirds, daļa cilvēka prāta, daļa cilvēka rīcības. Vainot un apvainot, pelt, skaust, neticēt gaismai otra acīs.

Laiks. Tā ir Dieva dotā dāvana, kuru cilvēks saņem ar pirmo savas elpas dvašu ienākot šajā pasaulē. Laika vērtība tālu pārsniedzas viena cilvēka mūžam, tālu pāri gadsimtiem. Dievs jau sen, sen zina un tūkstošiem reižu ir redzējis kā cilvēki viens otram dāvina bailes, atkal un atkal. Mīlestības dāvanai izkrītot no rokām un pret zāles stiebru saplīstot sīkās drumslās ...

Tā Tevis daļa, kuras vārds ir mīlestība, kur tā Tevi sauc, aicina un vilina? Kuros ceļos savu dzīvi vest? Vai baltu gaismas sveci sevī aizdedzināt? Vai darbus citus darīt, zemē sviest un sabradāt? Tā Tevis daļa, kuras vārds ir mūžība, kur tā Tevi vilina, aicina iet? Kuros kalnos kāpt un kuras aizas pārvarēt? Katram kalnam, katrai aizai ir savs vārds no Laika gala dots. Un cilvēks izvēlas pats kuru iepazīt, kuru bīties un kuram pāri lidot savus spārnus atlokot. Jā, cilvēkam ir spārni, ir izvēle dota lidot vai zemē krist. Jā, cilvēks ir mīlestības daļa, ir mūžības daļa. Ir lielās pasaules daļa, Visuma daļa un savā dzīvē katru dienu, katru mirkli cenšas to atcerēties – kā tas ir – ES ESMU MĪLESTĪBA …

*****************************************

Vakar no cilvēka saņēmu ieļaunojuma dāvanu, tas notiek ļoti vienkārši. Tik ļoti vienkārši, ka cilvēks pats to pat nesaprot. Es izvēlējos šo man sniegto dāvanu nepieņemt. Savā dzīvē esmu to jau darījusi, pieņēmusi un maksājusi par to dārgu cenu. Pilnībā zaudējot uzticēšanos cilvēkiem. Atgūt ir iespējams, taču tas nozīmē visu atlikušo mūžu nodzīvot ar dziļu ievainojumu dvēselē ...

30.septembris 10:00; vēstulē I.N.