Varbūt tieši ŠIS LAIKS mums dots, lai spētu pasauli
iemīlēt. Un iemīlēt līdz pat saknēm un
debesu tālākajai malai. Varbūt tieši ŠO LAIKU mēs paši esam vien izvēlējušies,
lai spētu atlaist rokas no tik pierastām lietām, kuras saucam par savām. Varbūt
tieši ŠO TILTU bez margām esam izvēlējušies un tik ļoti šauru, ka pussolis jau
pretī bezdibenim ved.
Solis, solis un solis. Ne puspēdu no tilta nost. Ne
acu skata sev pār plecu. Solis, solis un solis. Ne rokas pieskāriena otra
plecam. Ne acu skata sev zem kājām. Solis, solis un solis. Pēdu aiz pēdas pa
šauro tilta strēli. Kurp? Kāpēc? Vai varu? Vai spēšu? Es nezināju, es nepratu,
es nejutu, es nedzirdēju, es neredzēju.
Solis, solis un solis. Solis, solis un solis. Es pati
vien izvēlējos tieši ŠO LAIKU, lai spētu iemīlēt pasauli. Plato ceļu jau labi
sen kā vairs nav. Ir tikai šaura tilta strēle…
22. marts 21:37; 173 skatījumi
