pirmdiena, 2014. gada 10. marts

Solis pēc soļa

 
Ja tev neizdodas mani atrast, nezaudē drosmi,
Ja neatradīsi mani vienā vietā, meklē citā,
Es kaut kur esmu apstājies un gaidu TEVI, -
 
V. Vitmens, „Zāļu stiebri” 
 
*** *** ***
 
Es došos pretim Tev, mans draugs. Lai kādā valodā Tu ar mani vēlētos sarunāties. Un kādas drānas Tev mīļas būtu. Zīds vai  pelēka vilna. Es lūkošos TAVĀS acīs un tikai tajās meklēšu saules iesēto zieda ziedu. Tas pat tumšās naktīs savu gaismu tur iedegtu. 
 
Bet ja pasaules skarbie vēji to būs nodzēsuši? Tad KOPĀ mēs ar Tevi no jauna to iedegt spēsim. Pat ja Tu tam neticēsi un savu vaigu vēlēsies projām aizgriezt. Pat ja. Es nebīstos Tavas neticības, jo zinu kā pēc ziemas pasaulē ziedi savus soļus sper. Klusām, lēnām, pacietīgi neatlaidīgi. Solis pēc soļa. Strautiem sākot urdzēt, putniem sākot savas runas izrunāt pasaulē. TO esmu redzējusi ilgus gadu tūkstošus. Pat ja cilvēks otru ir kāvis. Pat ja. Aizmirstot savā pavardā uguni turēt drošā vietā. Tad pār zāli liesmu mēles dejot tik ātri spēj. Soli pēc soļa aiz sevis atstājot melnu zemi un mēmas acis asaru pilnas. Pat ja.
 
Es došos pretim Tev, mans draugs. Soli pēc soļa iesim kopā pļavās ziedus sēt. Kādus Dievs tos pasaulei ir dāvājis pirms seniem, seniem laikiem. Sakot – tev, cilvēk, būs to visu sargāt un lolot.
 
Sargāt un lolot. Zinu jau zinu, ka Tev piemirsās kā tas ir, kā to dara, kā otram cilvēkam roku pasniedz aiz laba prāta. Tas nekas. Soli pēc soļa, pacietīgi un neatlaidīgi Tu NĀKSI ATPAKAĻ pie savu acu siltās guns, pie savu roku postās ziedu pļavas. TO JAU esmu redzējusi ilgus gadu tūkstošus. Vien atpakaļceļš katram ir sava garuma, ilguma, grūtuma un viegluma.
 


ceturtdiena, 2014. gada 6. marts

IR

 
Ir tāda nāve no kuras nav iespējama Augšāmcelšanās. Nav bijusi paredzēta no Laika gala. Un tomēr! Es Tev pretim sniedzu savu sirdi, savu dvašu no krūtīm karstām, savu CERĪBU, TICĪBU un MĪLESTĪBU. Tās trīs IR mūžīgas un IR vienīgā laipa pa kuru nāvei nolemtais var atnāk DZĪVĪBĀ atpakaļ. Tu tumsas daļa esi kā es gaismas pusē Tevis paša ēna, no kuras bīsties kā uguns karstas. Laika gals IR laika sākums un elpot tajā nozīmē dzīvībā ziedus pasaulē audzēt. Siltus un krāšņus.
 
IR iespējama Augšāmcelšanās nāves nolemtajiem. Vakar sapnī redzēju liliju balto klusi elpojam. Viņa IR dzīva.
 
Ieelpa, izelpa, ieelpa, izelpa. Tā reižu miljoniem līdz pat bezgalībai. Zelta putekšņiem lidojot pasaules telpā. Man jāpaspēj tos visus satvert, lai tiltu no aizmūžības uz šo pusi izmargotu. Es redzu Tavas acis, kuras lūdz …
 
IR iespējama Augšāmcelšanās.
 


otrdiena, 2014. gada 4. marts

Patiesībā…

... šī apaļā rotaļu bumba, kuru saucam par Zemeslodi, ir ļoti trausla. Tā tikai liekas, ka stipra un milzīgi liela. Patiesībā cilvēks ir muļķis to neapzinoties. Naivas mīlas dzejas rindas, naivi solījumi par draudzību īstu, dziļu. Naivi smaidi "labi būs". Naivi sniegpulkstenītes ziedēt sāk. Es redzu kā tām salst. Es redzu kā cilvēki rotaļājas ar apaļu bumbu, kuru saucam par Zemeslodi, par mājām savām. Tikai tā nav naiva rotaļa, nav naivi smaidi un nav naiva atzīšanās mīlestībā. Patiesībā viss ir stipri citādi. Man dreb rokas turot šo bumbu sev plaukstās. Jo tik liela muļķība ir vietu atradusi cilvēku prātos un sirdīs. Rotaļāties ar pasaules pastāvēšanu. Jā, tieši tā! Pastāvēšanu. Stāsta, ka pasaule esot mūžīga un visums esot mūžīgs. Patiesībā viss ir stipri citādi. Un es klausos Tavas naivās mīlas dzejas rindas acīm bezgala skumjām. Tu nedzirdi zemes pukstus, tu nejūti kā viņai tieši tagad sāp. Es lūdzu Tevi, ieklausies…
 Tur pašā kodolā elpo TAVA sirds. Jā, Tava gan. Un tai ļoti sāp Tava muļķība, Tavs neprāts, Tavs naivums par lietu patieso dabu. Piedod, es pašlaik neieklausīšos Tevis uzrakstītajās mīlas dzejas rindās. Tās tiešām ir muļķīgas. Pašlaik, kad tik auksta zāle sāk dīkt. Man jāpaspēj tai savu elpu pāri klāt, lai puķes šai pavasarī ziedēt spētu. Ja vari, ja spēji, ja gribi palīdzi, lūdzu man. Patiesībā cita nekā svarīgāka pašlaik nav.  Viss cits rīt un aizparīt būs.  
 

 


svētdiena, 2014. gada 2. marts

Es lūdzu...

http://www.draugiem.lv/ievatrimalniece



Sporta ziņas, mūzikas ziņas, jaunas filmas. Tik daudz apkārt ... jā, kas tas ir? Baiti vai biti vai vēl kāda mērvienība? Pat nemēģinu saprast, pat nemēģinu skaitīt ... smilšu graudus Sahāras tuksnesī. Mēģinu (cik to vien varu) sev plaukstā Zemeslodi noturēt. Mēģinu (cik vien to spēju) cilvēku acīs siltumu noturēt. Es, Tevi draugs, LŪDZU PALĪDZI man to veikt...

 Es lūdzu...