sestdiena, 2012. gada 8. septembris

Tikšanās uz Piena Ceļa


CEĻĀ ESOT tik daudz cilvēku var sastapt! Vai kāds ir pārāks par citu – sirsnīgāks, labāks, skaistāks, gudrāks? Vai pretēji – ļaunāks, skarbāks, melīgāks, viltīgāks, godkārīgāks? Protams – nē. Katrs cilvēks IR UNIKĀLS. TIK UNIKĀLS, ka jebkurš salīdzinājums ir nevietā teikts un ne savā laikā pausts. Jā, cilvēki tā mēdz darīt – vienu salīdzināt ar otru. Tas nudien ir velti! Jo KATRAM, IK KATRAM IR SAVA UGUNS DZIRKSTELE DOTA. KATRAM SAVA – NO UGUNS VIENAS.

Ir tādi cilvēki par kuriem domājam – dīvains, jokains, naivs. Var jau būt, ka uz vispārējā fona, uz tā kurā viss ir nomērīts pēc konkrētiem parametriem (biznesa tikšanās, kafijas pauzes konferencēs, semināri, lietišķās attiecības, globalizācija, demokrātija, utt, utt) šie cilvēki tādi liekas. Un tad mums šķiet – cik daudz šie cilvēki ir zaudējuši. Mums tā šķiet. Bet patiesībā ir otrādi – MĒS ESAM ZAUDĒJUŠI. To unikālo SAIKNI ar Dievišķo. Mēs nezinām CIK LABI IR ar basām kājām staigāt pa šo zemīti. Mēs baidāmies no kaut kā un kāda. Jo nezinām – pasaulē IR PILNĪGI VISS mums nepieciešamais. Un par to nav jācīnās ar nagiem un zobiem. TAS JAU MUMS IR DOTS.
……….

Ir grūti pateikt - vai Aivars ir puķu vīrs vai Zāļu vīrs. DZIEDNIEKS - nav šaubu. Un Aivara Krusta dārzs ir tieši tāds - dziedinošs visās nozīmēs kā vispār to var saprast un izjust. Un tajā VAR IENĀKT TIKAI ar basām kājām. Apavi ir jāvelk nost. Rudeņos nācējiem Krusta dārzā Aivars pats ar suku un ūdeni nomazgā apavu zoles.

…………

Ceļā ir tik daudz cilvēku. Dažādi pēc savas ādas krāsas un ticības savas. Arī pēc pārliecības – kurš draugs ir sirsnīgāks par otru. Šajā sacensībā dalību ņemt? Ir žēl tā cilvēka kurš šo piedāvājumu izsaka. Jo Uz PIENA CEĻA katram ir savā solī jāiet. Ne sirsnība jāmēra kādos mēros.

…………

Aivars savā Krusta dārzā ienākt ļauj tik basām kājām. Jo vietā kur tagad ir Krusts, tajā vietā pirms gadiem 24-25 parādījās Dievmāte ar savu vēstījumu. Ja savus apavus nevēlies atstāt aiz dārza vārtiņiem, tad piedod…

Kāds cits ko citu lūdz, aicina, iesaka un varbūt arī bez kautrības savas pasakas stāsta. No kā gan kautrībā vaigu slēpt? Par pasakām stāstītām? Par to ka ESI PATIESS UN ĪSTS? Bez maskas ko citi tā mīl. Ne to, kas zem tās. To, kas zem maskas – tas var arī būt ne tāds kā citi. Kārtīgs. Rāmītī liekamais. Nosveramais sirsnības svaros. Tik žēl – tādu svaru nav gan. Ir uz PIENA CEĻA SASTAPTAIS.

Manā ceļā sastapto ļaužu daudz. Dažādu. Pēc pārliecības un ticības.

 28. oktobris 2008. gads

 



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru