svētdiena, 2015. gada 27. decembris

Mēģini, ja spēsi ...

  • 27. dec 2012 12:50
  • 169 skatījumi
  • Ieva Trimalniece
  • Miers un kārtība. It kā vilinoša cilvēka perspektīva. Un tomēr... tas nav iespējams. Tā pasaule ir iekārtota, ka tikko cilvēks sev pasaka "manī ir miers un kārtība", tā Visums to pārbauda pietiekoši nopietni. Meteorīta ietriekšanos pašā sirdī. Izturēsi? Nenobīsies? Neaizbēgsi no notikuma vietas? Ja jā, tikai tad patiesais miers un kārtība tiks dāvāta. Ja nē, nekā. Ilūzijas tumšā puķe ziedēs savus krāšņos ziedus tālāk, kaisot sēklas bērnos un mazbērnos. Un viņiem sāpēs tieši tāpat kā Tev. Mīlestības noliegšana un draudzības nodevība. Un ekonomikā studentiem mācīts tiks par konkurenci. Naftas bareli būs vienīgais norēķināšanās veids starp valstīm un Miera izlīgumi tiks parakstīti ar tinti, kura pēc brīža izdzisīs. Cilvēks turpinās ilgoties pēc Mīlestības un it viegli otram spēs pateikt burvju vārdus „es Tevi mīlu”, bet neko nedarīs, lai vārdi DZĪVI taptu. Palika bail no tādas nākotnes mierā un kārtībā? Tad uzkāp klintī augstākajā. Saņem beidzot drosmi KĀPT, neko nezinot par drošības jostām un nezinot kurš akmens zem Tavs plaukstas izkustēsies un Tavi pirksti paliks tukšumā tveroties. Jo tikai tā ir iespējams uzzināt KAS TU ESI un kādu mieru sevī nesi un citiem dāvā. Melnus ziedus kaisot vai sudrabā ziedošos plaucējot ik katru nākošo rītausmu.
     
    

    sestdiena, 2015. gada 26. decembris

    Citādi

     

    Jā, ir mazliet dīvaina sajūta. Lietus līst, ne sniegs. It kā Laiks būtu ko sajaucis. Citā reizē es varbūt būtu bēdīga, ka sniega nav. Šoreiz nemaz ar ne. Tik un tā gaisā ir jūtams kas citāds kā dienās parastās. Mēs - katrs arī reaģējam uz ko citādi.

    Aiz loga sāk palik arvien un arvien tumšāks. Ne tāpēc, ka vakars jau nāktu, tam ir mazliet par agru tomēr. Daba ar cilvēku sarunājas savā valodā. Cilvēks bieži pats savas sajūtas, domas un emocijas tai piedēvē. Nespējot/neprotot citā valodā Dieva balsi sadzirdēt/sajust/saredzēt.

    https://dra.lv/bPkQD
    Līst, ne snieg baltām pārslām. Līst sidraba lāsēm. Es laužu savu maizes riku un sniedzu Tev, mans tālais un tik tuvais dvēseles biedrs. Ticībā, MĪLESTĪBĀ. Un pati mazākā zvaigznīte smaidīt sāk.
    • 18. dec 2011 00:53; 1054 skatījumi
    vēroju KĀ debesīs viena strēle gaišāka top. Vēroju KĀ lejā, dīķī ūdens virmo. Vēroju nākošo stēli debesīs viļņojam. Un pat ja es acis savas aizvēršu, es tieši to pašu varēšu vērot. Fiziskā redze ir tikai fiziskā līmenī, kura ir ierobežota.

    Un nu jau man tieši pretī, aiz loga, viļņojas VISA debess mala. Pelēkajās malās sāk ieausties gaiši zilas un baltas musturu zvaigznes. Es neko nedarīju, vienkārši vēroju KĀ mainījās debesīs krāsu laukumi. Citādi kā vasarā. Citādi kā pavasarī.