https://www.draugiem.lv/zvaigznesplauksta/news/post/Zem-kajam-tik-loti-SILTS-sniegs_16445716
publicēts tēmā Pārdomas
7.marts 21:20
Mežā, ik pa
brīdim, vienkārši stāvēju atspiedusies pie kādas priedes stumbra un lēni
vēroju. Sauli, zilās debesis un sniegu. Tas tiešām gan pēc redzes, gan pēc
sajūtām bija svaigs gaiss. Vai to pašu pasakot citādi tīra GAISMA. Cilvēkam ne
tik bieži ir iespēja NEKO nedarot ieelpot tīru GAISMU. Biežāk ir jāpieliek
lielas pūles, lai apstrādātu savu enerģiju, kura ir tieši tāda kā pasaule -
duāla. Piepūle ir dabisks dzīves izzināšanas process.
Balts/melns, labs/slikts, derīgs/nederīgs. Vienkāršs process, kura mērķis nav
nokļūt galapunktā ar atzīmi teicami/izcili. Process vienkārši kā process, kurā
ir un būs ļoti dažādi līdzcilvēki blakus. Gan no pagātnes, gan no nākotnes.
Reizēm tās sauc par atmiņām. Reizēm par atklāsmēm.
Kur ir tas nams, kur ir
tā pils, jūra un debess mala, kurā mīti Tu? Kur saules dzīparos košos Tavs
skats lūkojas? Es vēlos zināt to un vēl arī to, ko man darīt Tu liec?
Klusumā ieklausos vērīgi tik
cik vien varu un spēju. Aizverot acis savas. Domas un jūtas atstājot pasaules
ēkas pelēkajās sienās, logos un durvju ailēs. Lai tās ir tur, it visam ir sava
vieta laikā, kad cilvēks savas pelēkās dienas kamolā sien. Klusos Dieva
pieskārienus sev pār pieri slīdam nejūtot, neredzot un nedzirdot ko vējš
pusnakts stundā zieda pumpuram pauž. It visam ir savs laiks būt. Fiziskā
redze cilvēkam ir ar defektiem, tāpat kā dzirde. Par dvēseli bieži cilvēki,
kuri savu lielāko dzīves daļu noguļ (noēd) var (un noteikti to pat darīs)
pasmieties. Cilvēks fokusē savu redzi, dzirdi uz reālām, taustāmām lietām,
priekšmetiem. Un ir tik labi, ka pasaule nav jau tikai tie fiziskie parametri,
kurus aptaustām un vērtējam ar prātu. Labs/slikts. Balts/melns.
Derīgs/nederīgs. Skaists/neglīts. Pasaule ir miljardiem reižu plašāka, lielāka,
dziļāka un tajā ir tik daudzas vietas, kuras cilvēks joprojām nav iepazinis.
Pats sava trūkuma dēļ. Nav laika. Nav vēlēšanās. Nav reāls. Kā ieraudzīt, kā
apjaust, sadzirdēt, sajust to kas slēpjas tieši acu priekšā? Vienkārši uzliec
plaukstu uz sirds savas un lūkojies ar to. Ar sirdi. Acis raugās pasaulē caur
sirds redzēšanu. Jau sen tas ir ticis teikts, taču atkal un atkal ir no jauna
jāsadzird. ĪSTAJĀ LAIKĀ …
Kad ik katra ķermeņa šūna un ik asins pile ir piesātināta ar
mīlestības balto gaismu. Un var klusi vērot kā sniegs liegām pārslām no koku
zariem lejup dejo. Tik skaisti! Aizturu elpu un klusi vēroju kā GAISMA visu
ieskauj savā esībā. Zem kājām, manām tik ļoti SILTS sniegs,
https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=70961356
https://www.facebook.com/ieva.trimalniece.9/media_set?set=a.10207437556454921&type=3
