Viss apslēptais redzams top …

 

Jau vairākas dienas jūtos kā ne uz šīs Zemes esot. Un šonakt redzēju pat zīmīgu sapni. Kāds uzdeva jautājumu.

 Kāda ir visdārgākā dāvana uz pasaules?

 Cilvēki savās atbildēs minēja tik daudz ko. Kāds tik uz tām atbildēja nē un nē. Tad jutu, ka atbilde no dvēseles kā balts putns sāk laisties viegli, viegli.

Dzīvība ...

*** *** ***

Neatceros kurš ir teicis šo - nāve ir dzīves jēga. Jā, varu apliecināt, ka šīs domas jēga VISU saliek savās vietās. Vien ir ļoti maz cilvēku, kuri šo jēgu izprot. Vai pareizāk - ir ļauts izprast. Dzīves pieredze katram pašam sava jāiegūst. Tumšās naktis jāizdzīvo un bezcerība jāpārvērš baltos sniegos, kuros zemenes zied …

Tāda ir cilvēka dzīves jēga uz planētas vārdā Zeme. No vienas vielas iegūt citu, no nākošās vēl citu. Mūžīgā radīšana mūžīgajā dzīvības aplī. Esot cilvēkam ar miesu un asinīm. Un ik katra dzīves minūte, sekunde un nopūta tavās lūpās ir jaunas pieredzes radīšana. Ideāli arī ja būtu pieņemšana. Visu notikumu un ceļā sastapto cilvēku pieņemšana. Tas būtu ideāli. Taču līdz brīdim, kurā nav atrasts līdzsvara punkts, līdz tam brīdim cilvēks daudzas lietas, notikumus un citus cilvēkus nepieņem, noraida, izslēdz no sava redzes loka. Nesaprotot, neapzinoties, nenojaušot. Nāve ir Dieva pārziņā, tāpat kā ienākšana šajā pasaulē. Vainot kādu cilvēku tajā, ko lemj Dievs, patiesībā nozīmē nezināt/neizprast lietu KĀRTĪBU, kuras ir perfektas. Cilvēks tik maz izprot! Ļoti maz!!! 

 Dzīves ēnas ir mūsu pašu atspulgs aizsvīdušajā spogulī ...

Un nu LAIKS atklāj it visu, kas tika slēpts. Ik katrs cilvēks GAISMAS priekšā  stāj. Caur  nāves un dzīvības vārtiem izejot. Ar savu sirdi uz atvērtas plaukstas. Viss apslēptais redzams top …         

                                  Ie.Trimalniece, 2.maijs – 21.decembris 2020.gads

*** **** **** *** **** **** ***

Mēs esam zvaigznes Debesu ceļos. Uz Zemes šīs cilvēka vārdu sev gūstam.

...un kad Laiks mūs sauc atpakaļ, mēs savu vietu Debesīs atkal atrodam. Savā vietā, kurā bijām no Laika gala, pirms cilvēka vārdu sev paņēmām. 

*** *** ***

Pierakstīju 6.decembrī 2018.gadā izejot no mammas palātas. Nākošajā dienā 7.decembrī mammai aizgāja. Un vēl pēc gada ar mammas vārdu Liesma debesīs kāda zvaigzne tika tā nosaukta. Tā atrodas Lielā Lāča zvaigznājā: 

2019. gada 17. decembrī Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) paziņo vairāk nekā simt zvaigžņu un citplanētu vārdus, kas tika izvēlēti kampaņas NameExoWorlds ietvaros. Katra valsts vārdus izvēlējās publiskas balsošanas rezultātā. Latvija arī ir saņēmusi apstiprinājumu savai izvēlei - zvaigznei ir dots vārds Liesma, bet planētai - Staburags. Liesma (HD 118203) atrodas Lielā Lāča zvaigznājā un pēc savām īpašībām tā ir nedaudz līdzīga mūsu Saulei. Ap to riņķojošā planēta Staburags ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru un atrodas tuvu pie zvaigznes. Liesmas attālums no Zemes ir 289 gaismas gadi.

                                                                             Foto no interneta

Es lūdzu Tevi, apjaut savā sirdī, ka …

                                                                                                Zvaigznes plaukstā. Ieva Trimalniece

 tēmā Pārdomas, 15. marts 11:23

Kad šo rakstīju pāris gadus atpakaļ, tad nenojautu kad un kāpēc tas būs (šobrīd ir) svarīgi atcerēties. Viss ir savstarpēji saistīts, visam ir sava kārtība, savs laiks. LAIKS ...

https://www.draugiem.lv/zvaigznesplauksta/news/post/tik-glasmu-pilnas_15614411

 

Mēs pasaulē esam TIK CIEŠI viens ar otru saistīti, ka paši to pat līdz galam nespējam apjaust. Un tad ir mirklis īss un viss atklājas. Gaismas sudraba saitēs esam sieti vienā laikā un vienā telpā. Es lūdzu Tevi, ieraugi to kā Gaismā pasaule tika radīta. Es lūdzu Tevi, apjaut savā sirdī, ka tikai mūsu vēlēšanās šo Gaismu vēl tālāk nest spēs. Tik tālu Laikā, cik tīri un patiesi būsim otram mīlestību paužot vārdos, domās un darbos. KOPĀ LAIKĀ …                              

https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=69779285

Zem kājām tik ļoti SILTS sniegs

https://www.draugiem.lv/zvaigznesplauksta/news/post/Zem-kajam-tik-loti-SILTS-sniegs_16445716

publicēts tēmā Pārdomas

7.marts 21:20

 

Mežā, ik pa brīdim, vienkārši stāvēju atspiedusies pie kādas priedes stumbra un lēni vēroju. Sauli, zilās debesis un sniegu. Tas tiešām gan pēc redzes, gan pēc sajūtām bija svaigs gaiss. Vai to pašu pasakot citādi tīra GAISMA. Cilvēkam ne tik bieži ir iespēja NEKO nedarot ieelpot tīru GAISMU. Biežāk ir jāpieliek lielas pūles, lai apstrādātu savu enerģiju, kura ir tieši tāda kā pasaule - duāla.  Piepūle ir dabisks dzīves izzināšanas process. Balts/melns, labs/slikts, derīgs/nederīgs. Vienkāršs process, kura mērķis nav nokļūt galapunktā ar atzīmi teicami/izcili. Process vienkārši kā process, kurā ir un būs ļoti dažādi līdzcilvēki blakus. Gan no pagātnes, gan no nākotnes. Reizēm tās sauc par atmiņām. Reizēm par atklāsmēm.

 

Kur ir tas nams, kur ir tā pils, jūra un debess mala, kurā mīti Tu? Kur saules dzīparos košos Tavs skats lūkojas? Es vēlos zināt to un vēl arī to, ko man darīt Tu liec?

 

Klusumā ieklausos vērīgi tik cik vien varu un spēju. Aizverot acis savas. Domas un jūtas atstājot pasaules ēkas pelēkajās sienās, logos un durvju ailēs. Lai tās ir tur, it visam ir sava vieta laikā, kad cilvēks savas pelēkās dienas kamolā sien. Klusos Dieva pieskārienus sev pār pieri slīdam nejūtot, neredzot un nedzirdot ko vējš pusnakts stundā zieda pumpuram pauž. It visam ir savs laiks būt. Fiziskā redze cilvēkam ir ar defektiem, tāpat kā dzirde. Par dvēseli bieži cilvēki, kuri savu lielāko dzīves daļu noguļ (noēd) var (un noteikti to pat darīs) pasmieties. Cilvēks fokusē savu redzi, dzirdi uz reālām, taustāmām lietām, priekšmetiem. Un ir tik labi, ka pasaule nav jau tikai tie fiziskie parametri, kurus aptaustām un vērtējam ar prātu. Labs/slikts. Balts/melns. Derīgs/nederīgs. Skaists/neglīts. Pasaule ir miljardiem reižu plašāka, lielāka, dziļāka un tajā ir tik daudzas vietas, kuras cilvēks joprojām nav iepazinis. Pats sava trūkuma dēļ. Nav laika. Nav vēlēšanās. Nav reāls. Kā ieraudzīt, kā apjaust, sadzirdēt, sajust to kas slēpjas tieši acu priekšā? Vienkārši uzliec plaukstu uz sirds savas un lūkojies ar to. Ar sirdi. Acis raugās pasaulē caur sirds redzēšanu. Jau sen tas ir ticis teikts, taču atkal un atkal ir no jauna jāsadzird. ĪSTAJĀ LAIKĀ …

Kad ik katra ķermeņa šūna un ik asins pile ir piesātināta ar mīlestības balto gaismu. Un var klusi vērot kā sniegs liegām pārslām no koku zariem lejup dejo. Tik skaisti! Aizturu elpu un klusi vēroju kā GAISMA visu ieskauj savā esībā. Zem kājām, manām tik ļoti SILTS sniegs, 

https://www.draugiem.lv/gallery/?aid=70961356

https://www.facebook.com/ieva.trimalniece.9/media_set?set=a.10207437556454921&type=3

Piezīmes uz papīra lapas, kura nokritusi uz slapjā asfalta

Dievs ir Mīlestība. Tik bezgala vienkārša atklāsme, kura var izpausties (un izpaužas arī) miljons veidos un tēlos. Katram cilvēkam tieši viņam visvieglāk saprotamä veidā. Taču ja cilvēks kādā brīdī apjūk pats no sevis uzburtajām dzīves ēnām, tad rodas aplama vēlēšanās nosodīt un vainot. Rodas vēlēšanās sodīt. Par ko gan tas sods tiek paredzēts? Par vārdu, kurš sudrabā rītam austot zāles stiebra galā viz? Vai par to smaidu noskumušajam?

Dvēseli pagriez pret Saules lēktu un vienkārši elpo. Neko vairāk jau rītam mostoties nevajag. Lielie dienas darbi sekos pēc tam, kad azaida galdu nokopsi un rokas priekšautā lēni noslaucīsi. Viss būs pēc tam ...

publicēts lapā: 

https://www.draugiem.lv/zvaigznesplauksta/news/post/Piezimes-uz-papira-lapas-kura-nokritusi-uz-slapja_16429874 

 21. februāris 18:22

379 skatījumi

Lūdz, cilvēk, lūdz …

Vakar piedzīvoju vienu no skaistākajiem vakariem kādus esmu vispār redzējusi, savā dzīvē. Ja es teiktu, ka tas bija īpašs, es nepateiktu neko. Ja teiktu, ka bija brīnumains, es nepateiktu neko. Lai kādus vārdus censtos savā valodas krājumā meklēt, es nespētu atrast to īsto, visīstāko. Un joprojām mēģinu sameklēt bez redzamiem panākumiem. Tas bija (un arī šodien visu dienu tāpat) marts, kurš atnāca 31.decembrī ar kādām citām debesīm virs manas galvas. Vakar piedzīvoju marta cīruļputeni janvārī. Tajā brīdī biju istabā. Steidzos ar fotoaparātu laukā …

Tas bija kaut kas! Sniegs krūmu zaros pret saulītes stariem pārtapa lietus lāsītēs. Ceļš vairs nebija vienkārši ceļš un nekas man apkārt vairs nebija ierastās vietas. Viss pārtapis par ko citu, par kādu vietu kura ir man tik labi zināmais ceļš uz autobusa pieturu un vienlaicīgi nav zināms.

Nakti gan gulēju slikti. Austrālija. It kā tik ļoti tāla zeme, kuras lielās bēdas varētu neskart. Atslēga – it kā. Šodienas pastaigas laikā pār mani plūda straumēm domas. Atbildes. Viena pēc otras. Biezi romānu sējumi. Tos var pavisam īsā rezumējumā uzrakstīt/pateikt. Tas ir LIELS stāsts par cilvēka pārtapšanu par ko vairāk kā cilvēks ar miesu un asinīm. Sāpīgs un skaudrs stāsts jebkuram (!) uz planētas dzīvojošam, neatkarīgi no tā attāluma kurš ir līdz tai vietai, kurai ir ticis dots Austrālijas vārds. Dabas stihijas savā varenumā ir gan skaistas, gan nežēlīgas. Pamēģini, cilvēk, kailās rokās noturēt uguns bumbu, nesanāks. Tu vien vari savu plaukstu sev pie krūtīm likt un lūgt. Lūgt tā kā vēl nekad savā dzīvē neesi lūdzis. Lūgt Saulei sevi pārveidot par to staru, kurš noglāsta otra pieri. Lūgt vējam sevi pārveidot par to lietus lāsi, kura veldzi dod jebkurai dzīvai būtnei uz planētas kurai ir ticis dots vārds Zeme.

Lūdz, cilvēk, lūdz … klusu balsi, siltu sirdi, gaišām acīm, lūdz tā kā vēl nekad savos visos mūžos.

*** *** ***

Ir, ir tas ir vairāk kā neparasti janvārī piedzīvot marta cīruļputeni. Izjust svētlaimi par vakaru, kurš aiznes uz citām zemēm, citām valstīm, kuras nav ar cilvēka roku iezīmētas kartēs. Vēl nav. Un izjust lielas sāpes par tāltālu zemi, kuru plosa uguns karstā elpa. Viss ir vienlaicīgs šobrīd, pašlaik kamēr cilvēks pārtop, kamēr cilvēks iet pats savu ceļu no dzīves pieturām ar nosaukumiem tik dīvainiem, ka grūti tos izlasīt. Taču ir viegli izlasīt tās pieturas, kuras aiz ceļa līkuma jau saredzamas ir.   

publicēts lapā : 

https://www.draugiem.lv/zvaigznesplauksta/news/post/Ludz-cilvek-ludz_16374691 

5. janvāris 19:54,  6424 skatījumi