Šoreiz arī mani darbi ir lasāmi "Rēzeknes almanahā"

  Vai drīkst? Es izkāpšu tieši šajā dzīves pieturā. Kurā laternas dziest rītausmas maigumam atnākot. Vēl diena ir tālu. Saule tik tikko ver plakstus. Jā, es izkāpšu tieši šajā dzīves pieturā. Tajā viss vēl tikai būs. Diena vēl nāks un vakars aiz tās. Un tad jau nakts sev līdzi sauks. Bet pagaidām no tā visa vēl klusa nojausma tik lāso no koku zariem, lapām, stumbriem. Jā, šī ir visskaistākā dzī ves pietura. Es uzkavēšos šeit kādu brīsniņu mazu. Vienu gadu simtu. Ja liekas - manis trūkst - rītausmā pasauc. Klusu balsi. Un klusiem soļiem atnākšu es. Vienu mazu Saules rotu plaukstā nesot. Krāj tās vienu gadu simtu kristāla traukā. Sirdī savā. Un pēc tam? Pēc tam ...

... Saules dārzā basām kājām staigāsim abi.