Vai dzirdi? Kā skan :”Es Tevi mīlu”? Vai
dzirdi skaņas maigi liegās, kas kāpj pret debesu kupolu zilo. Viena pēc otras,
tad trešā un ceturtā, piektā. Un tikai pašā augšā uzkāpušas vienā melodijā
savijas kopā. Ne lejā šeit, bet tieši tur augšā. Kādā tīrā telpā, kurā cilvēku
soļi neskan kā uz ielas skaļās. Šķiet pat ausīs no telpas skaņas tīrās citas
skaņas atbalsoties sāk. Vai Tu to arī dzirdi? Kā pasaulē ienāk VĀRDS. Tavu
mieru neiztraucējot, vien pierei Tavai pieskaroties. Lūpām maigām atstājot
zīmogu: „Es Tevi mīlu”. Tieši naktī šajā, kad visi miegā ir laidušies savās
mājās. Līdz rītam dažas stundas ir ejamas pulksteņu strēlēm visās mājās. Bet
tikai viņām. Īstais Laiks ir apstājies. Tu un neviens cits to pat nesajutīs
tagad. Rītam nākot gan citādi būs. Nevaru solīt sniegu baltu, to ne. Sniegs ir
lieta parasta, jo parasta. Nevaru solīt vijolītes zem logiem Taviem, jo arī tās
ir pavisam parastas. Bet kas cits gan noticies gan būs bijis. Naktī šajā, kad
zeme bija debesis un debesis bija zeme.
Vai dzirdi kā skan? Es Tevi mīlu…
Ieklausies, neizrunā skaļi, nepalaid vējā, neizsēj uz akmeņiem cietiem.
Ielūkojies manās acīs. Un savējās tāpat. Kāda jausma tajās cita ir atmodināta.
Un smaržo pēc kalniem tāliem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru