Var jau būt, ka viss pāriet – tāpat kā pavasara pali
zūd. Pēc sevis tik atstājot kādas atmiņas. Sūras un saldas. Tik dažādas. Sūrās
lai zūd aizmirstības viļņos. Saldās lai pārtop par rožu lauku, kurā varavīksne
visas savas krāsas lej. Un kura Tev visvairāk mīļa, to Tev DEBESIS DĀVĀS.
Vakara Saulei rietot un rītā tai kāpjot no mīkstiem pēļiem. Kad lietus līs
vasaras pļavu ziedos. To kausos rasas lāsītes mirgos TEV. Var jau būt, ka viss
pāriet. Kad LAIKS PĀRTOP PAR CITU KO. Rožu lauks līdz apvārsnim tālu, tālu
sniedzas DEBESĪS.
10.augusts 2011.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru