SĀKUMS

 Atver dvēseli vaļā. Līdz galam. Tā lai zūd pilnībā visas sienas, durvis, logi un jumti. Lai Visuma zvaigžņu dārzi Tevi savaņģo līdz pat pašam Pasaules sākumam. Jo zini - beigu nav. Ir tikai un vienīgi SĀKUMS. Un Tu LIELO Laika ratu IEGRIEZ JAUNOS ceļos. Cilvēku Laiks aiziet uz pašu sākumu. Tur kur jautājumi ris un ieris jostā mēļā. Ver vaļā dvēseli savu. Līdz pašām dzelmju dzīlēm. Tajā atbildes ris un ieris jostā sudrabotā.

 

Tu SĀKUMĀ ESI. Kad Pasauli radīji. Un LABU TO TEICI ESAM. Jā, tā ir tas patiesi. Naktsvijole jūras vidū saknes laiž. Zieda glezno baltumu debesīs sviež.

JĀ, IR LABS VISS KO RADĪJU SĀKUMĀ. Un jostās pār Zemi pārsviedu. Upēs un uguns strēlēs ieaudu. Ceļu putekļos un kalnu pārejās stāvās atstāju.

Un tagad? Un tagad ... naktsvijole jūras krastā sudrabzvīļu jostu auž. Par gaisu vēl vieglāku un gaismu gaišāku. JAUNS SĀKUMS. Vārdā mani sauc un iešu es...

... NĀC LĪDZ! Iečukstēsim zālē rasā, jūras putās, lietus lāsēs to vienīgo VĀRDU. Tas Tavs/mans.

3. jūlijs 2011.