Tā arī ir MĪLESTĪBA

 Viena no skaistākajām nedēļām Latvijā ir sākusies. Tā nedēļa, kurā ar cilvēku notiek brīnumu lietas, kad cauri pelēkajai miglai Saules stars tieši sirdī tiek.

 Feisbuka laika joslā par filmu "Dvēseļu putenis '" ir gan skatītāju atsauksmes, gan filmas veidotāju. Mums katram ir un būs savs stāsts par filmu, par drosmi, par MĪLESTĪBU šī vārda visdziļākajā būtībā. Varbūt pat sastapšanās ar sevi pirms 100 gadiem. Filmu vēl neesmu skatījusies. Taču tajā attēloto laiku esmu redzējusi, jutusi un dzirdējusi vārda tiešā nozīmē no TIEM laikiem un vīriem. Dzīve man uzdāvināja dāvanu pēc Ogres meža tehnikuma beigšanas. Un strādājot par mežu mērnieci bija jāuzmēra visi ierakumi (kādi uz to brīdi tie bija Klīves mežniecības mežos), ložmetēj ligzdas, bunkuri un viss pārējais. Un es zināju, ka mans vectēvs tieši tur (!) bija bijis. Parakstot daļplānu pēc visiem kartogrāfiskajiem darbiem, sajūtas bija kā ne no šīs pasaules esot. Vēl vairāk pat. Es pilnībā biju TUR un TAD. varu pateikt no kurienes nāk to zēnu un vīru drosme. Tā arī ir Mīlestība. No šodienas laika skatoties ļoti skaudra, taču DZĪVA un ĪSTA. Šodienas par daudz materializētajā pasaulē apkrauta ar mantu kalniem un tāpēc tai ir bieži grūti elpot.

 Savu vecotēvu atceros kā skarbu vīrieti, ne vienmēr Emīls ar vārdiem glāstīja. Reizēm pateica tā, ka asaras sprāga pār vaigiem. Pirmajās reizēs, līdz es apjautu, ka tā viņš pārbauda cilvēka kodolu. Ir vai nav derīgs dzīvei. Jo ir un būs dzīve arī tāda, kurā skarbuma nebūs par maz. Pietrūks siltuma un glāstu, taču tas nenozīmē, ka mīlestības pietrūks. Tad tā būs uz laiku atradusi sev mājvietu drosmē būt un izturēt aukstus vējus, kamēr Saule ir tur kaut kur aiz melniem mākoņiem. Tad ir jāpieturas cieši, jo cieši savai zemes malai, kamēr atkal pavasarī ābeles sāks plaukt ...

 Un kad baltas ābeles pavasarī ziedēs, tad uz brīdi īsu apstājies solī savā. Debesīs baltos putnus ar siltu skatu pavadi. Varbūt kāds no tiem ar saviem spārnu galiem ir skāris zāles stiebrus, kuros rītausmā lēni asinis žuva, reiz pirms gadiem gariem. Kāda dvēsele devās prom no zemes šīs, lai šodien Tu varētu būt. Tā arī ir MĪLESTĪBA, dzīva un īsta, kurai Laiks ir tilts no viena cilvēka pie otra. Aiziešana putenī ir ābeļu ziedēšana pavasarī.

                                                                          2019.gada 11.novembris