Cauri gadu simtiem un tūkstošiem mēs ejam pa pasauli šo. Ar baltām un melnām sirdīm. Līdzi ņemot zelta pavedienā sietu zvaigznes saktu. Tajā mēs gravējam savas dzīves rakstus. Tajos ir mūsu bēdu ielejas un kalnu smailes drosme. Zvaigznes sakta ik brīdi skaistāka top – no mūsu asarām un nopūtām. No gavilēm un smaidiem. Un mēs topam citādi.
Manā plaukstā tik daudz zvaigžņu staro. Tās tik daudz gaismas dod. Zilais samts debesīs. Tik glāstošs. Un karalisks. Manā plaukstā tik daudz zvaigžņu staro.
Tās zvaigznes, kas man plaukstā šodien vēl, tās zilajā debesu samtā jau rīt - viskrāšņākais rotājums. Tik krāšņs, kāds vēl redzēts nav.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru