ceturtdiena, 2013. gada 5. septembris

Ļoti īsi...


cilvēks ELPO un domā, ka elpo. Līdzība ir tikai burtos, darbībā tas var pat ļoti atšķirties. Ne velti deju meditācijās tiek likts uzsvars uz elpošanu, ne uz precīzu soļu atcerēšanos jau pirmajā reizē. Ja ELPO, tad soļi paši veidojas. Tie paši veido rakstu uz grīdas un acis izbrīnā redz SKAISTUMU visā krāšņumā. To var just rokas pieskārienā ar dejas partneri sev pa labi un pa kreisi. Savukārt, ja elpa tiek aizturēta, tai netiek dots CEĻŠ un arī Gars nevar cilvēkā ieplūst. Ir mokas dzīvot.
 
(ļoti īsi no manas personīgās pieredzes deju rekolekciju laikā)  
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru