Mīlestība ir tik vienā saturā. :) Vienkārši cilvēciska
ir .... tikai cilvēciska. Tā var arī zust. Bet DIEVIŠĶĀ ... NEKAD. Tā ir liela
(negribas tā teikt, lai daudzi mani draugi nepārprastu, bet pagaidām cilvēki
vēl neprot ĪSTOS vārdus teikt, vien izlīdzas ar apmēram uz to pusi teiktajiem)
Dieva žēlastība to piedzīvot. Tā ir RETA DĀVANA. ĻOTI, ĻOTI RETA. Vakar
klausoties māsu Signi Ludzā, es to redzēju. KĀ viņa staroja stāstot par darba
nozīmi. Kas tad nezina kas ir darbs? Grūts un smags. Par kuru algu saņemam.
Nekā. Galīgi garām. Pa īstam darbs ir kas cits. Tam ir būtiskas tikai četras
īpašības. Visas citas – piedodiet, vien cilvēciska atkarība pašiem no savām
vājībām. Ceru, ka māsai Signei atļaus viņas stāstījumu publicēt avīzē. Un zinu,
būs maz sapratēju. Jo mīlam ... cilvēciski. Pagaidām.
Nav obligāti būt vārdiem. Var pamēģināt paņemt otra
cilvēka rokas savās plaukstās. Vai varēs? Ko jutīs? Un vai varēs novēlēt visu
to labāko? Ne aiz pieklājības, ne tā. Pa īstam. Un būt laimīgam tikai tāpēc, ka
otram ir tā laime un dzīves piepildījums. Tik vienkārši. Un reizē daudziem tik
sarežģīti tas būs. Jo priekšā atradīsies cilvēciskā mīlestība.
9. oktobris 2011.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru