Un šodien tie mākoņi aiz autobusa loga. Kā siena gubas, kā sievu kuplie brunči. Katra diena ar savu stāstu, ar rītu savu un vakara ēnām. Atmiņas mazliet smeldz, ka agrāk daudzi rīti melnbaltās krāsās tinās. Sirds mazliet mulst no nākotnes ainām, kurās cilvēki viens otram tikai labu vēlēt prot. Tas vēl būs, pēc gadiem kādiem …
6. jūnijs 18:46
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru