Cilvēku var lasīt kā grāmatu. Pa lappusei, ik dienu.
Un neapnikt. Bet es sevi aizveru ciet un topu nolikta
vistālākajā plauktā. Tev mani vairs neaizsniegt!
Laika putekļi lappusēm pāri klājas...
Pēc gadiem varēšu teikt: - Liels Mīlestības romāns te bija...
Marita Snipke, 2016.
https://www.draugiem.lv/blogs/post/Cilveku-var-lasit-ka-gramatu_16110873
Var jau būt, ka sevi var aizvērt ciet. Vai tā tiešām ir? ... jautājums tomēr gruzd ...
Un kā gan LIELA mīlestība izzust, aiziet var? Ja dvēselē tā pārveidoja visu pasauli. Visu redzamo un neredzamo, ko cilvēks pasaulē šajā ar acīm sev apkārt lūkot var. Pirms lielās mīlestības es vien biju zemes puteklis sīks, nezinot, nesaprotot kur mana vieta šajā pasaulē ir būt, dzīvot, elpot, prieku gūt un dāvāt pasaulei to. Kā, kā gan var cilvēks sevi aizvērt ciet, ja dvēseli jau citi vēji glāsta un citas puķes acīm prieku rada. Nav cilvēka varā bijušo par nebijušu padarīt, ja Laika ceļos zvaigznes viena pēc otras ceļu nākošo jau rāda. Nav vajadzības vairs taujāt kur man būt, kur iet un kas esmu es šajā pasaulē, ja viss jau ir atklājies. Caur mīlestības pieskārienu dvēselei manai …
14. maijs 19:29
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru