pirmdiena, 2017. gada 6. novembris

Tik ļoti vienkārši tas viss ir …

(…)Man pie kājām lēnām sāk snigt. Balts, skaidrs sniegs. Skaisti?(…)

http://zvaigznesplauksta.blogspot.com/2017/11/par-tevi.html

Tas bija naktī. Sniegs pirmais. Šorīt jau ir otrais sniegs. Rīt būs jau cits sniegs. Varbūt jau ar zemi sajaucies, varbūt baltāks kā šodien. Pa puķu dobi bars putnu lēkā. No kurienes tie uzradās? Kā no zila gaisa. Un pats gaiss cauri mājas sienām smaržo pēc prieka. Liela prieka. Par ko gan? Vai ir svētku kāda diena? Nē, tas nav svarīgi nemaz, tā svētku diena. Tās būs mazliet vēlāk. Tumšajās novembra dienās, kad sveces būs māju logos kā aicinājums. Kā solījums. Ka mīlēsim savu zemi mums doto svēto. Nepārteicos gan. Zeme mums dota svēta un sargājama ļoti, ļoti. Kā pats pirmais sniegs, kurš naktī ir atnesis baltu prieku. Prieku par tiem ziediem, kuri plauks citu gadu. Un gulbjiem, kuri atkal atlidos uz meža ezeru skaisto. Lapām, kuras citā gadā atkal visu zaļā pasaulē pārvērtīs ap manām mājām. Tagad ir balts sniegs kā solījums, kā aicinājums. Mīlēt tumšās novembra naktis. Vari ticēt un vari neticēt. Naktīs gaisma rodas no nekā, no zila gaisa, no Tava  siltā skatiena un plaukstas pieskāriena zemei.

Tik ļoti vienkārši tas viss ir …

 
 
 
 


 





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru