23. oktobris 2016
svētdiena, 2017. gada 5. novembris
Par Tevi
Ik
sekundi, ik mirkli. Mēs izvēlamies savas dzīves puses. Balto un skaidro. Pelēko
un duļķaino. Ziedi mums ceļu rāda. Lūdzot tik vienu vienīgo par pieredzi sev
gūt. Taču cilvēks var brīvi izvēlēties arī klupt un krist. Arī citus sev līdzi
raut, dubļos pelēkos. Zieds aizlūgs
klusām, klusām. Un cits kāds cilvēks ziedam par sargu būs. Vējā asā un sniega
puteņos. Ik sekundi, ik mirkli. Auksti? Nē, nav. Sniegs silda saknes gan man,
gan ziedam, kurš ziedēs citu gadu. Zinu savas dzīves pusi, šajā laikā. Zinu
savas dzīves pusi citos laikos sen agrāk. Kad naidā versmoja mana sirds. Kāds
cits par mani lūdza. Ik mirkli un ik sekundi, kamēr dzīvoju savā dzīves pusē.
Smēju es par klusajām lūgsnām. Tagad vairs ne. Man pie kājām lēnām sāk snigt.
Balts, skaidrs sniegs. Skaisti? Nē, tas nav tas vārds.
Ik
sekundi, ik mirkli, ik nākošo soli klusām, klusām lūgsna man no lūpām raisās.
Balta, skaidra …
Par Tevi.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru