Vai RĪT citāda diena būs? Jā, noteikti tā. Jau citas debesis mani sauks savos zilajos putekļu ceļos iet. Citiem kalniem pāri lūkošos, uz zemēm citām. Tur cilvēki citādi viens otru uzrunā un citādi acīs lūkojas. Tur nav no svara ne kārtas, ne citi šīs zemes nieki. Tur sasveicinoties tiek teikts : "es TEVI mīlu", tik vienkārši cik vien šos vārdus izrunāt mute var. Un otram tiek sniegta maizes pati saldākā dona. Tik viegli cik vien roka pret otru roku spēj sniegties.
Tie zilie debesu putekļi uz manām kurpēm jau šodien klājās. Tik viegli cik vien viļņos gaismas sliedes savus rakstus dej.
Rīt mājās būšu. Ak, cik ilgi es pēc tām skumu! Un domās savās lūdzu Laikam gadu simtus jūrā sviest kā zvirgzdus tik sīkus, jo sīkus. Es rīt mājās pārnākšu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru