svētdiena, 2015. gada 22. marts

Un atkal ir svētdiena



Un atkal ir svētdiena, diena kurā tiek dota iespēja pabūt divatā ar sevi. Nepieliekot punktu aizgājušai darba nedēļai. Un neuzstādot sev augstus mērķus nākošai nedēļai. Svētdiena ir rokturis dzīves durvīs. Es uzlieku plaukstu uz tā un vēl mirkli pakavējos. Es neko nezinu ne par vakardienu, ne par rītdienu. Vai man pietiks spēka tās atvērt? Vai mani nepaņems savā varā manas vājības? Vai esmu gatava rītdienai?

Svētdiena ir ŠIS APSTĀŠANĀS mirklis, tik īss un reizē mana mūža garš...

Drosme ... atslēga daudzām durvīm, ļoti daudzām. Dzīvei pašai, lai to DZĪVOTU drosme ir kā atslēga, kā rokturis. Durvis, kuras pašas atveras un pašas aizveras. Kad esam gatavi ...

 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru