Ir, ir arī dzīves ceļi bez mīlestības siltā glāsta. Kad bailes ir vistuvākais ceļa biedrs. Kad katrs satiktais ir kā miglas vāli palsi. Tā ir dzīvojuši daudzi ļaudis gadsimtus ilgus un garus. Ar akmeni azotē, ar saldiem vārdiem lūpās. Tā bija ilgi un daudz. Tagad? Mazliet gaismas vairāk rītos aust un mazliet vairāk vējš matus jauc. Un ja to visu vairāk sirds alkst, tad jāatver visi logi plaši vaļā. Ar atvēru plaukstu otram siltu maizes donu pasniedzot. Gan putnam pie loga, gan cilvēkam tepat blakus. Tepat blakus. Tepat ...
Antoņina: (…)šim laikam ir iedots viss, lai cilvēks spētu atvērt savu sirdi Mīlestībai. Debesis ir tuvāk nekā jebkad tas ir bijis. (…).
Jā, ŠIM LAIKAM ir iedots. Tā ir tiesa. Un tiesa arī tā, ka cilvēks var pilnīgi brīvi izvēlēties. Vai savu sirdi atvērt vai turēt vēl ciet. Jo gadsimtos izdzīvotais tik cieši ir mūsu šūnās vietu sev atradis. Ik pa laikam katrs pie sevis to var novērot attiecībās ar citiem cilvēkiem. Kad tik ļoti viegli pār lūpām pret otru izspurdz vārdi ar kuriem tiek nosodīts otrs, nepieņemts. Tas notiek tik ļoti viegli, arvien un arvien. Un pretēji.
*** *** *** Un brīnums ir it viss šajā pasaulē. Gan skumju pielietās cilvēku acis, gan mīlestība plaukstās, kuras nogurušas klēpī mierīgi atpūtu rod. Pasaulē it viss IR brīnums. Cilvēks vai nu to redz, vai akls taustās ...
Ir, ir arī dzīves ceļi bez mīlestības siltā glāsta. Kad bailes ir vistuvākais ceļa biedrs. Kad katrs satiktais ir kā miglas vāli palsi. Tā ir dzīvojuši daudzi ļaudis gadsimtus ilgus un garus. Ar akmeni azotē, ar saldiem vārdiem lūpās. Tā bija ilgi un daudz. Tagad? Mazliet gaismas vairāk rītos aust un mazliet vairāk vējš matus jauc. Un ja to visu vairāk sirds alkst, tad jāatver visi logi plaši vaļā. Ar atvēru plaukstu otram siltu maizes donu pasniedzot. Gan putnam pie loga, gan cilvēkam tepat blakus. Tepat blakus. Tepat ...
AtbildētDzēstAntoņina: (…)šim laikam ir iedots viss, lai cilvēks spētu atvērt savu sirdi Mīlestībai. Debesis ir tuvāk nekā jebkad tas ir bijis. (…).
Jā, ŠIM LAIKAM ir iedots. Tā ir tiesa. Un tiesa arī tā, ka cilvēks var pilnīgi brīvi izvēlēties. Vai savu sirdi atvērt vai turēt vēl ciet. Jo gadsimtos izdzīvotais tik cieši ir mūsu šūnās vietu sev atradis. Ik pa laikam katrs pie sevis to var novērot attiecībās ar citiem cilvēkiem. Kad tik ļoti viegli pār lūpām pret otru izspurdz vārdi ar kuriem tiek nosodīts otrs, nepieņemts. Tas notiek tik ļoti viegli, arvien un arvien. Un pretēji.
*** *** ***
Un brīnums ir it viss šajā pasaulē. Gan skumju pielietās cilvēku acis, gan mīlestība plaukstās, kuras nogurušas klēpī mierīgi atpūtu rod. Pasaulē it viss IR brīnums. Cilvēks vai nu to redz, vai akls taustās ...