Šodien izmēģināju balss + attēls = video. Dzīvais ieraksts. Pirmais
mēģinājums, kuru es drīzāk par spēli nosauktu. Spēli ar ŠO LAIKU, kad
esam viens no otra tālāk kā to gribētos. Dīvains laiks ir mūs apņēmis,
vai ne? Un nevar to ne aizrunāt, ne aizslaucīt prom. Ne upē iesviest.
Ir jādzīvo. Ir jāelpo. Ir Saulē jālūkojas. Katru rītu atkal no jauna.
Katru rītu no jauna sev pajautājot. Vai pasauli šodien es samīļoju? Vai
cilvēkam "labrīt" pateicu? Vai putnam spārnus noglāstīju? Tādas varbūt
vienkāršas lietas, un tieši tās šobrīd ir pašas svarīgākās. Tieši tās
...
Vārdus par darbiem pārradīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru