ceturtdiena, 2014. gada 11. decembris

Ziemassvētkos

Vēl strēķītis ir jāpagaida, kad Advente ienāks mājās, pie cilvēkiem. Ja durvis būs atvērtas. Ja cerība logos sveču liesmās plīvos. Katram tas ir personīgi. Un tas nesakrīt ar kalendāro laiku. Manī jau šodien (un pat jau aizvakar) dzīvo Ziemassvētki. Pirms vairākiem gadiem piedzīvoju notikumu, kurš ar fiziskām acīm nav redzams. Piedzīvotais pārtapa stāstījumā.  Tagad par to pašai ir jāpasmaida. Tik naivs tas ir. Un tajā pašā laikā viss ir tieši tā.

http://www.draugiem.lv/zvaigznesplauksta/gallery/?aid=50787114


Vēlāk jau bija citi notikumi un citi pārdzīvojumi. Nē, ne tā ka pie zemes spiež (kaut ir arī tādi pazīstami, tam visam tieši tā ir jābūt). Cilvēka garīgais augšanas process bez tā nav iespējams. Kā zināmajā teicienā (vai latīņu?) - caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Tās nav ne tik tālas, ne tik aukstas. Saule nav ne tik tāla, ne tik karsta. Cilvēks cilvēkam gan var būt gan tāls, gan auksts kā ledus, gan dedzināt tik ļoti. Varbūt Ziemassvētki tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai kādā brīdī cilvēks spētu atcerēties. Ko? To pašu. Mīlestību.

https://www.draugiem.lv/ievatrimalniece/gallery/?aid=56756155


26. novembris 10:57; 195 skatījumi
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru