https://www.draugiem.lv/ievatrimalniece/gallery/?aid=56795511
Tevis vēl nav, tik atmiņās manās. BALTĀ.
Pierakstīts 3. mar 2012
Svētdienas rīts. BALTS. Sniegs. Saule. MIERS. Mežmalā stirnas ganās. TEPAT. 500 m no istabas loga. Egļu galotnes kaut vai ar roku aizsniedzamas. Tāds reljefs. Jāņu naktī ar Juri kāpām Andrupenes uguns novērošanas tornī. Vai bail? Nē. Tieši pretēji. Liekas, spersi soli un sāksi staigāt pa koku galotnēm. Mazliet, mazliet un tas pats ar mākoņiem. Tāpat kā uz Zemes. TEPAT. Vai maz ir kaut kur tāda vieta kā – tālu? Nē, nav. Ne jau km mērāma. Reiz mēs ar Juri centāmies saskaitīt – cik km ir noieti. Pilni 10 gadi strādājot mežā – mežierīcībā un tad mežniecībā par mežsargiem. Cipars tālu pārsniedz tūkstošu ietvarus. Rīga, Kalsnava, Žīguri, Balvi, Cesvaine, Tukums, Dundaga, Ēdole, Jelgava, Jēkabpils, Ludza, Madona, Daugavpils, Krāslava, Kārsava, un vēl un vēl. Un TAGAD? Kad navigācijas programma kartēs attēlo jebkuru meža vietiņu kurā ir jānokļūst, lai organizētu čiekuru vākšanu. Kad vienas dienas laikā pat gadās nobraukt turpat vai 500 km- no viena Latgales gala līdz otram. Kad rītā Saules stari pavada Daugavpils pusē, vakarā – Kārsavā.TAS IR TEPAT.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru