trešdiena, 2013. gada 6. novembris

Un atkal...

... pelēkā krāsa ļauj IERAUDZĪT īsto. Līdz pašai koka serdei nokļūstot. Un tā ir labi! Sevī ieraugot krāsu vijas tik dažādās, kuras lejas varavīksnes loka strēlēs. Lielais koks (ozols) nu jau ir citāds. Savu vareno stāvu zemei piekļāvis, es uz mirkli savu plaukstu viņam pieliku un sajutu SILTU elpu no zemes kodola nākam. Jā, Zeme ELPO caur koku stumbriem varenajiem.
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru