Cilvēks, vējš, kalns un smilts grauds. Tas Dievs ir
pats. Un kustība ir klusuma ceļš bezgalībā. Paveries sev aiz muguras. Ko redzi
Tu? Un kas ir priekšā Tev aiz tā ceļa līkuma kur piena krūka stāv uz piena
galda? Tev liksies ka redzi ainas tik dažādās. Jo nevar būt divas vienādas. Nav
jau arī, ne divu vienādu, ne triju, ne simtu vienādu. Dievs ir viens un tas
pats. Vien veidolos mēs katrs viņu citādu redzam, Viņa pieskārienu citādi
jūtam. Un balsij cita skaņa līdzi var nāk. Zīles klusā dīgšana vai kuģa mastam lūstot.
Tas ir/bija un būs veidolos tik daudzos tūkstošos.
24.janvāris 2013.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru