Pa mēness staru sūtu Tev sniega eņģeļus baltus. Tiem
spārni ir no cerībām un sapņiem austi. Tik trausli tie ir un caurspīdīgi. Kā
gaiss virs viļņu galotnēm. Maldās gan tas, kurš domā, ka spārni šie ir par
trausliem. Kaut cilvēka acs tieši tādus tos redz. Jo cerības un sapņi tik bieži
salauztas tiek. PIESKARIES sniega eņģeļiem baltajiem un SAJŪTI kāds neizsakāms
spēks patiesībā no tiem strāvo.
Neesmu droša
vai cilvēki (domāju vispār kopumā) apzinās TĀS attiecības, kuras saista vienu
ar otru. Romantika un jūsma šķiet kā sapņa piepildījums. Bet nē, tas nav tik
vienkārši. Pateikt otram „paldies, ka Tu esi” ir tik viegli. Ja nav gluži pašam
savu vārdu, tad tos var no kādas grāmatas norakstīt. Tagad grāmatas ir brīvi
pieejamas visos stūros, arī interneta vidē. Tik pareizo klaviatūras taustiņu
nospiest vajag. Tik maz! Un nav jālauza galva par tiem, kuriem sāp ikdienā. Vai
savs nespēks krūzi paņemot padzerties. Vai kāda tuva cilvēka aizmirstais
„piedod”. Vai kāda cita sāpe, kura spārnos dadža asumā ieķērusies. Gan jau tas
cilvēks pats tiks galā! Gan jau! Bet man ir jāsvin dzīve!!! Platiem soļiem un
pilnu elpu.
Tāds dīvains ir šis LAIKS, kad vārdos esam tīri, balti
un šķīsti. Tāda ir vēlēšanās.
Kad tā
piepildīta taps?
26.decembris 2012.
ja es pasaku cilvēkam šo frāzi...(kopēju)Pa mēness staru sūtu Tev sniega eņģeļus baltus.un, ja pasaku šo frāzi (arī kopēju)„paldies, ka Tu esi” un pasaku to patiesi un no visas sirds, tad es domāju, Ieviņa, ka esmu darījusi ļoti pat daudz, lai dotu šim cilvēkam spēku dzīvei - viņa paša dzīvei, lai viņš spētu tikt galā ar savu dzīvi... tad, ja es to saku patiesi un no sirds, tad tas - es domāju - ir līdzvērtīgs lūgšanai par šo cilvēku... protams, svarīga ir arī reālā palīdzība tam cilvēkam, kam to vajag... bet nevar traukties palīgā, ja nesauc... man pašai netīk, ja manā vietā kāds gribētu nākt un dzīvot manu dzīvi, lai arī reizēm ir nepanesami smagi... paldies, Tev, liki padomāt... un es tam daudzējādā ziņā piekrītu...ir jābūt ļoti stipram cilvēkam - tādam, kas līdzinās eņģelim, lai justu, kad vajadzīga palīdzība un cik lielā mēra to sniegt, un kādā veidā, taktiskā veidā, lai nepazemotu cilvēku ar to, ka lūk, "es atnācu padarīt tavā vietā to, ko tu pats nespēj"... ir jābūt milzīgai prasmei to darīt... protams, ir tādi cilvēki, kas to spēj un prot, un ir daudz tādu cilvēku...paldies Viņiem!!!
AtbildētDzēst