sestdiena, 2020. gada 11. aprīlis

Piezīmes uz papīra lapas, kura nokritusi uz slapjā asfalta

Dievs ir Mīlestība. Tik bezgala vienkārša atklāsme, kura var izpausties (un izpaužas arī) miljons veidos un tēlos. Katram cilvēkam tieši viņam visvieglāk saprotamä veidā. Taču ja cilvēks kādā brīdī apjūk pats no sevis uzburtajām dzīves ēnām, tad rodas aplama vēlēšanās nosodīt un vainot. Rodas vēlēšanās sodīt. Par ko gan tas sods tiek paredzēts? Par vārdu, kurš sudrabā rītam austot zāles stiebra galā viz? Vai par to smaidu noskumušajam?

Dvēseli pagriez pret Saules lēktu un vienkārši elpo. Neko vairāk jau rītam mostoties nevajag. Lielie dienas darbi sekos pēc tam, kad azaida galdu nokopsi un rokas priekšautā lēni noslaucīsi. Viss būs pēc tam ...

publicēts lapā: 

 21. februāris 18:22
379 skatījumi


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru