- 25.decembrī 15:06
- 175 skatījumi
- Ieva Trimalniece
Jā, ir mazliet dīvaina sajūta. Lietus līst, ne sniegs. It kā Laiks būtu ko sajaucis. Citā reizē es varbūt būtu bēdīga, ka sniega nav. Šoreiz nemaz ar ne. Tik un tā gaisā ir jūtams kas citāds kā dienās parastās. Mēs - katrs arī reaģējam uz ko citādi.
Aiz loga sāk palik arvien un arvien tumšāks. Ne tāpēc, ka vakars jau nāktu, tam ir mazliet par agru tomēr. Daba ar cilvēku sarunājas savā valodā. Cilvēks bieži pats savas sajūtas, domas un emocijas tai piedēvē. Nespējot/neprotot citā valodā Dieva balsi sadzirdēt/sajust/saredzēt.
https://dra.lv/bPkQD
Un nu jau man tieši pretī, aiz loga, viļņojas VISA debess mala. Pelēkajās malās sāk ieausties gaiši zilas un baltas musturu zvaigznes. Es neko nedarīju, vienkārši vēroju KĀ mainījās debesīs krāsu laukumi. Citādi kā vasarā. Citādi kā pavasarī.
Aiz loga sāk palik arvien un arvien tumšāks. Ne tāpēc, ka vakars jau nāktu, tam ir mazliet par agru tomēr. Daba ar cilvēku sarunājas savā valodā. Cilvēks bieži pats savas sajūtas, domas un emocijas tai piedēvē. Nespējot/neprotot citā valodā Dieva balsi sadzirdēt/sajust/saredzēt.
https://dra.lv/bPkQD
Līst, ne snieg baltām pārslām. Līst sidraba lāsēm. Es laužu savu maizes riku un sniedzu Tev, mans tālais un tik tuvais dvēseles biedrs. Ticībā, MĪLESTĪBĀ. Un pati mazākā zvaigznīte smaidīt sāk.vēroju KĀ debesīs viena strēle gaišāka top. Vēroju KĀ lejā, dīķī ūdens virmo. Vēroju nākošo stēli debesīs viļņojam. Un pat ja es acis savas aizvēršu, es tieši to pašu varēšu vērot. Fiziskā redze ir tikai fiziskā līmenī, kura ir ierobežota.
- 18. dec 2011 00:53; 1054 skatījumi
Un nu jau man tieši pretī, aiz loga, viļņojas VISA debess mala. Pelēkajās malās sāk ieausties gaiši zilas un baltas musturu zvaigznes. Es neko nedarīju, vienkārši vēroju KĀ mainījās debesīs krāsu laukumi. Citādi kā vasarā. Citādi kā pavasarī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru