Solis pēc soļa

http://www.draugiem.lv/ievatrimalniece/gallery/?aid=52152576

 

Ja tev neizdodas mani atrast, nezaudē drosmi,

Ja neatradīsi mani vienā vietā, meklē citā,

Es kaut kur esmu apstājies un gaidu TEVI, -

 

V. Vitmens, „Zāļu stiebri” 

 

*** *** ***

 

Es došos pretim Tev, mans draugs. Lai kādā valodā Tu ar mani vēlētos sarunāties. Un kādas drānas Tev mīļas būtu. Zīds vai  pelēka vilna. Es lūkošos TAVĀS acīs un tikai tajās meklēšu saules iesēto zieda ziedu. Tas pat tumšās naktīs savu gaismu tur iedegtu. 

 

Bet ja pasaules skarbie vēji to būs nodzēsuši? Tad KOPĀ mēs ar Tevi no jauna to iedegt spēsim. Pat ja Tu tam neticēsi un savu vaigu vēlēsies projām aizgriezt. Pat ja. Es nebīstos Tavas neticības, jo zinu kā pēc ziemas pasaulē ziedi savus soļus sper. Klusām, lēnām, pacietīgi neatlaidīgi. Solis pēc soļa. Strautiem sākot urdzēt, putniem sākot savas runas izrunāt pasaulē. TO esmu redzējusi ilgus gadu tūkstošus. Pat ja cilvēks otru ir kāvis. Pat ja. Aizmirstot savā pavardā uguni turēt drošā vietā. Tad pār zāli liesmu mēles dejot tik ātri spēj. Soli pēc soļa aiz sevis atstājot melnu zemi un mēmas acis asaru pilnas. Pat ja.

 

Es došos pretim Tev, mans draugs. Soli pēc soļa iesim kopā pļavās ziedus sēt. Kādus Dievs tos pasaulei ir dāvājis pirms seniem, seniem laikiem. Sakot – tev, cilvēk, būs to visu sargāt un lolot.

 

Sargāt un lolot. Zinu jau zinu, ka Tev piemirsās kā tas ir, kā to dara, kā otram cilvēkam roku pasniedz aiz laba prāta. Tas nekas. Soli pēc soļa, pacietīgi un neatlaidīgi Tu NĀKSI ATPAKAĻ pie savu acu siltās guns, pie savu roku postās ziedu pļavas. TO JAU esmu redzējusi ilgus gadu tūkstošus. Vien atpakaļceļš katram ir sava garuma, ilguma, grūtuma un viegluma.