svētdiena, 2012. gada 12. augusts

Lai labi Tev klājas arī šobrīd!


Ik dzīves mirklis svēts ir. Tik apjaust dienu burzmā to un turēt sirds dārza pašā vidū. Tik pasargāt no tumšām pazemes straumēm. Un neļaut pazust starp niekiem.

-         „Paldies, cik skaisti un patiesi”

-         Tev, cilvēk, nevajag nemaz daudz. Rītam Saules staru plaukstās, ko dienā zelta kamolā tīt. Vakaram zvaigžņu segu aust, vidū rozes ziedam kur plaukt. Naktī tumsā, lai Gaisma arvien zem kājām taku klāj. Tev, cilvēk, tik maz pavisam vajag. Mīlestībā DZĪVOT. Tik vien…   *** * ***  Ceru, ka savu laimes zvaigzni turi plaukstās. Ceru tā no visas sirds”

-         „ko bāzies ar savu garo degunu svešās dzīvēs”

Au, piedod, ka biju Tev sens draugs jau ilgus, ilgus gadus šos. Au, piedod, ka tik neveikli sanāca tas. Ka Tavam lūgumam – „ko darīt man, ja laimes nav un liekas nebūs nekad” – toreiz, jau tik sen atpakaļ atsaucos tik spēji. Piedod, ka mana sirds lūgumu sadzirdēt spēja. Ka vārdi lūpās plauka kā ziedi krāšņi. Un kā nu ne, ja tik vien kā savas sirds dārzā tos plūcu Tavam sirds mieram. Saka – draugi tāpēc domāti esam. Tā saka. Piedod par šo neveiklo mirkli, kad redzēju kā Tava sejas maska tik viegli krīt. Pēc „paldies, cik skaisti un patiesi” tik diena apgriezās uz otru pusi.

Piedod man, ka toreiz pirms sirmiem gadiem sirds mana Tavas lūgumu sadzirdēt spēja. Saplīst krūze, izlīst piens. Kaķis naski ir klāt, bet krūzes lauskas … tās nav jāglabā par svētu piemiņu. Tās nē. Lai labi Tev klājas arī šobrīd!
Dzīve ir dzīve. Un gadās saplēst arī dārgas krūzes un izliet baltu pienu zemē. Piens zemei tiks, bet krūze … saplēstas lietas tomēr nav jāglabā plauktā. Smukuma vairs nav nekāda un vēl citām lietām enerģiju zog nost. Tāpēc  ir jāmācās visas lietas nolikt to īstajās vietās. Apjaust un zināt – arī draudzībā divi vienu nastu nes. Kopā kalnos kāpjot un kopā ugunskuru sargājot līdz rīta blāzmas atnākšanai. Vienam? Nē, tas tomēr nav iespējams, pat ja spēka ir tam daudz. Ik cilvēkam atpūta vajadzīga ir un mirklis sev pašam, ko klusumā vadīt spēkus jaunus krājot. Tad nelūdz tādā brīdī Tavas nastas nest un noridāt galdu pēc Tava vakariņu azaida. Ne tikai lūgt proti, bet arī savam draugam ko pretī dot. Kaut vai tikai tās klusuma pilnās atpūtas minūtes, ja ne vairāk pagaidām spēj dot cilvēkam otram.
Lai labi Tev klājas arī šobrīd!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru