Augt?
Uz kurieni? Debesīs vai zem zemes garozas cietās? Koks savas saknes zemzemē rod
zarojot debesu velvēs plašajās. Ne otrādi gan.
Sentēvi?
Vai tos cienot vai tos paļājot? Abru saskaldot? Šodien tā vietu tik aizņemot.
Tās vietā dzelžu kastes un vadu mudžekļi zem kājām pie galda balto maizi ēdot. Maize
baltā? Modificēta un tukša? Vai tomēr ĪSTA maize? No kuras laužot tik vienu
riku jau paēdis jūties. Ik drupačas molekulā SPĒKS tajā jūtams. Vai baltajā
maizē ir tas SPĒKS? Cik rikas būs jāapēd? Sviesta pakaļdarinājumu virsū ziežot
biezām kārtām. Desas ripas piepačkātas ar e, tās arī vēl krietnu steru virsū.
Tā galā sanāk tas burgers, liels kā betona māja. Bet spēks vai kaulos vairāk
būs tev, uz lauka ejot kartupeļu vagā tupeņus lasīt? Lietus pirms brīža krietnu
strēķi nolija un pie zābaka, ak, tie dubļi nejaukie ķeras klāt.
Bet
tie dubļi ... tomēr piens joprojām govij no pupa tek un graudi aug zemē, ne uz
asfalta. Un pie tā tupeņa ir jāpieliecas saujā paņemot. Samīļojot. Citādi
pagaidām vēl nē. Kad būs citāds ceļš graudam maizē pārtapt un tupenim šķīvī
tikt, tad cilvēks būs zemzemē ieaudzis ar galvu iekšā. Ne pret debesīm rokas
spēs celt. Ne mīļus vārdus teiks vairs, ne rokām otru samīļot spēs. Viss SPĒKS
iedzīts zemzemē. Piena kubuliņš saskaldīts. Un sudraba upēs beigtas zivis vien
peldēs. Vai to tiešām, cilvēk, vēlies?
Es
nē un tieši tāpēc jautāju TEV. Kāda šogad bija tupeņu raža?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru