Vai
kas bija? Tev nē. Liekas tā. Mēmi garām ej un Tavās acīs vien tukšums vīd. Man
jā. Liekas tā. Deg un deg krūtīs. Sāpot. Guldzot. Pāri tam akmenim ko sviedi.
Nē, tie ziedi nesasala. Kā vēlējies Tu. Kas Grāmatā ierakstīts, to nebūs
cilvēkam grozīt. Tas zināms. Saules ceļā tad dimanti kaisīti tiek. Nē, ne rīta
rasa tā. Dimanti. Vai redzēji Tu? Nē. Liekas tā. Acīs tukšums tik salti vīd. Es
jā. Vēja zvanos tos pat dzirdu. Kā skan maija rītos skaidros. Bet Tu vai maz
tos dzirdēt spēji? Tavās acīs tik dziļš klusums vīd. Ka atkal un atkal jautāju
sev - vai kas bija? Vēja zvanos klusi skan - jā. Tas nav sapnis nosapņots. Un
jā, Saules ceļš it viss dimantos zaigo. Kā teikts Grāmatā.
Bet Tev ... bet Tev…
vēja šalkās tukšums vien skan. Un smiltīs pēdējā ūdens lāse izgaro. Neatstājot neko.
29. marts 2011
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru