Rudens
zeme smaržo pēc lietus un mārtiņrozēm. Migla vāliem veļas un veļas pār zemi –
tas ir veļu laiks. Ak, nebaidies no šiem tēliem, tie nāk apraudzīt savas mājas
un savus mīļos. Veļi ir tavas nakts sargi un mēness stars ir to ceļš. Debess
vāks rudenī zemāk laižas, tas ir pelēks un pielijis smagu lietus lāšu. Ak,
nebaidies no šī pelēkā lietus vāka. Tas pieklusina tavas satrauktās domas un
jūtas. Naktis rudenī kļūst aukstas un skanošas no salstošās zemes. Ak,
nebaidies no šī aukstuma – tas nes ziemas balto sniegu. Nāks ziema un naktis
kļūs gaismas pilnas. Ak, nebaidies ja gaismu neredzi ar acīm – šī gaisma
jāierauga sevī. Un tad arī redzēsi gaismu vistumšākajā ziemas naktī. Un
vislielākajā spelgoņā nebūs auksti.
Ie.Trimalniece „Lai paliek viens vārds”,
Latgales kultūras centra izdevniecība, 2008
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru