LIELĀ DABAS GRĀMATA ikkatrā savā lapas pusē
ierakstījusi stāstu kādu – CILVĒKIEM PAR VIŅU DZĪVI. Kas ir bijis, ir un būs.
DABA pati VISU PASTĀSTA – ar savu balsi, ar savām krāsām un smaržām. Šo stāstu
BURVĪBA IR TIK APBRĪNOJAMA, ka cilvēku valoda ir par mazu visu stāstu
PIEPILDĪJUMAM. Zem asfaltu lentām un aiz māju dzelzsbetona sienām ir grūti
SADZIRDĒT pašu BRĪNUMAINĀKO BALSI pasaules telpā.
Čiekurs iekrīt sūnās. Strautā stirna dzer. Pat
neizšķirt kas MAIGĀKS – strauta spogulis vai stirnas lūpas. Kāda skaņa tai liek
tramīgi pacelt galvu. Tas tik čiekurs iekritis sūnās. Kamene aizlido. Ikkatra
DABAS lapa pilna ir ar stāstiem, pasakām un leģendām. Vai lasīt to visu proti
tu? Vai ne tu šajās lapās esi putns, vējš un mēness stari starp egļu zariem?
Vai ne tu? Pieliecies un tavi mēness stari aizskars pūkaina zaķēna kažociņu.
Uzpūt elpu savu un raugi kā zaķēns miegā sāk SMAIDĪT. Purniņu iespiedis sūnās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru