Egļu
skuju pirkstgalos lietus lāsītes lāso. Un bārbeļu sarkanās ogas prieka pilnas.
PASMAIDI, draugs par rudens saules glāstiem – pār vaigu tavu silto. Vakara
krēsla laižas zemāk un zemāk. Egļu galotnes tumst. Vakars nāk un izklāj pēļus
savus. Meža malā nojaušams mēness. Arī naktij ir sava GAISMA. Debess kupolā iedegas zvaigznes – viena pēc
otra. Kā pilsētu laternas iedegas, tik tālāk no tevis tās deg.
Tālāk ? Tuvāk – tevī tā pati zvaigzne deg.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru