Mēs ik katrs esam
daudz bagātāki kā mūs redz citi cilvēki. Nav tik svara cik un kā to atklājam.
Ar vārdiem vai skaņām vai krāsām. Tā tik ota ar kuru gleznojam sava nama sienas
un loga rāmjus. Var bārstīt krāšņu vārdu pērles, var burt krāsas mākoņos un
aust deķus pļavās un meža norās. Tik cik dots un spēj. Svarā vairāk krīt citu atvērtās
acis un ausis, kuras dzird. Jo tad iet ir bezgala viegli. Pa jūras viļņu
galotnēm.
Reizēm mēs paši zinām maz – cik bagāti esam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru