Uz tilta tā, uz kura stāvējām mēs
kādreiz. Ūdenī lūkojāmies. Uz tilta tā segums cits ir likts. Ūdens cits plūst. Cilvēki pāri iet. Citi.Uz tilta tā. Bet
tāpat kā toreiz uzticos TEV ES. Lai kas
notiktu vai noticis ira. Vēl notiks. Tam nozīme maza.
Nozīme vien īstā
DVĒSELĒ RASTĀ.
Bet
reizēm gan tilti grūst putekļos, gan cilvēks pazūd Laika upē varenā. Vairs nav
ne atmiņu, ne balss stīgas kādas saklausāmas kaut nakts klusumā biezā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru