Skūpsts
- tas no vīra lūpām raisās. Buča draugiem lai no manis tiek un es labu prātu
tās saņemu no draugiem un radiem. Dzimšanas dienā lai puķes ir pilni trauki.
Kapos - tur lai viens zieds tiek. Vairāk tam gājējam nevajag no mums. Bilžu grāmatas, o, jā - sēdēšu uz grīdas un
laimīga (bet varbūt pat pārlaimīga) tās šķiršu vienu pēc otras. Kopā ar savu
suni un kaķi. Bet tās pieaugušās - tās lai mieru dziļu plauktos stāv. JO BĒRNS
ESMU MŪŽĪGAIS. No zvaigznes tālas kāpis še uz Zemes. Cilvēkus gribu redzēt - kā
viņi še dzīvo. Ar mieru vai karu. Ar mīļumu vai viltu. Ar drosmi vai gļēvu
skatu. Vai dzīvo vai tikai to tēlo. Dažā reizē vārdus šķilšu. Citā reizē bučas
došu. Biežāk gan aicināšu piesēst man blakus uz grīdas. Kopā ar kaķi un suni.
Un tās bilžu grāmatas šķiršu - vai redzi? Šo puķi zīmēto un šo sirdi zīmēto. Un
to cepuri vai redzi? Jā, jā, to pašu gan – kurā zilonis mīt. Vai redzi to? Nē.
Aicinot ar roku rādi uz plauktiem smagiem un pilniem vārdu kalniem. Tos
zinātnes vīri un korifeji pilnus ar vārdiem svēruši. Ar formulām un matemātikas
riņķiem. Ar gaisa bedrēm un jūras dzelmēm. Ar aizjūras putniem un lāčiem biezos
kalnos. Jā, to es zinu tāpat – man līdzi dota ir dvēsele. Kas visu redz bez
formulām un bez vārdiem. Bet tu, lielais cilvēk, tai cepurē ziloni kā neredzi
tā neredzi. Jo esi par lielu kļuvis un kautrējies zemē sēsties un bilžu grāmatu
klēpī ņemt. Kautrējies ar zīmuļiem krāsainiem spēlēties un švīkāt svītras
tāpat vien. Tās formulās nekaļot un
aksiomās nedzeļot. Vienkārši tāpat spēlēties. Vai aizmirsis esi? Kad vēl pats
BĒRNS biji. Un pasauli tvēri tās ESĪBĀ. Tagad tik formulās.
Ieva Trimalniece "Zvaigznes plaukstā",
2007–2010
200 lpp. cietie vāki.
ISBN 978-9984-29-214-4
Par grāmatas iegādi jautāt man personīgi draugiem.lv profilā
Viedo sargeņģeļu salidojums!
AtbildētDzēst