Katram ir savs ILŪZIJU burbulis kā kokons. Citam tas
ir plānāks. Citam tas ir biezāks. Kokona iekšpusē tad arī cilvēks apziņa lietas
SKALDA. Jo tā ir vieglāk UZTVERT – tas notika vakar, tas būs rīt un tas ir
šodien. Kad kokons plīst, tad paveras tās robežas AIZ trīsdimensiju pasaules.
Brīnumi un fenomeni pastāv kokona iekšpusē. Ārpus tā ir VIENKĀRŠI DARBĪBAS
PROCESI. Tie savu darbību veic neatkarīgi vai cilvēks par tiem zina vai nē. Tic
tiem vai nē. Prot APZINĀTI LIETOT vai nē. Kā racionālajā pasaulē matērijai ir
noteiktas īpašības, tieši tāpat iracionālajā pasaulē tur esošajai matērijai ir
savas noteiktas īpašības. Un tas arī ir pamatā it visam ko cilvēks piedzīvo
racionālajā pasaulē. It labi zināmā
paruna - kā mežā sauc, tā atskan. Kas
likās jau sen aizgājis pagātnē, tas var kādā brīdī šodien nostāties tieši acu
priekšā. Jo LAIKS jau nepastāv. Ne tādā formā kā redzam to. Un skaitām savas
sekundes un minūtes – man jāpaspēj. Kurp? Vai vilciens pēdējais tavs aiziet?
Var jau būt. LAIKS MĒRA savos kausos – viens ir GAISMAS NESĒJS, cits TUMSĀ vēl
snauž. Smagus vārdus pa rokai turot un tos kā lingu raidot pret citu mugurām.
Raidi vai neraidi, no TUMSAS JĀIZIET PAŠAM SAVĀ GAISMĀ.
6. aprīlis 2009.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru