Tik ļoti vienkārši tas viss ir …
(…)Man
pie kājām lēnām sāk snigt. Balts, skaidrs sniegs. Skaisti?(…)
http://zvaigznesplauksta.blogspot.com/2017/11/par-tevi.html
Tas
bija naktī. Sniegs pirmais. Šorīt jau ir otrais sniegs. Rīt būs jau cits
sniegs. Varbūt jau ar zemi sajaucies, varbūt baltāks kā šodien. Pa puķu dobi
bars putnu lēkā. No kurienes tie uzradās? Kā no zila gaisa. Un pats gaiss cauri
mājas sienām smaržo pēc prieka. Liela prieka. Par ko gan? Vai ir svētku kāda
diena? Nē, tas nav svarīgi nemaz, tā svētku diena. Tās būs mazliet vēlāk.
Tumšajās novembra dienās, kad sveces būs māju logos kā aicinājums. Kā solījums.
Ka mīlēsim savu zemi mums doto svēto. Nepārteicos gan. Zeme mums dota svēta un
sargājama ļoti, ļoti. Kā pats pirmais sniegs, kurš naktī ir atnesis baltu
prieku. Prieku par tiem ziediem, kuri plauks citu gadu. Un gulbjiem, kuri atkal
atlidos uz meža ezeru skaisto. Lapām, kuras citā gadā atkal visu zaļā pasaulē
pārvērtīs ap manām mājām. Tagad ir balts sniegs kā solījums, kā aicinājums.
Mīlēt tumšās novembra naktis. Vari ticēt un vari neticēt. Naktīs gaisma rodas
no nekā, no zila gaisa, no Tava siltā
skatiena un plaukstas pieskāriena zemei.
Tik ļoti vienkārši tas viss ir …
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru