Jā, katram ir SAVA dzīves pieredze jāiegūst. Par to
mīlestību, kuru vārdos tik bieži izrunājam mēs katrs un par to, kuru izpaužam
pret otru cilvēku darbībā. Retas būs tādas reizes, kad abas savienosies
veselumā kā tās labi zināmās ābolu pusītes. Biežāk sastopama būs pirmā,
gozējoties saulītē, otro pastumjot malā. Kāpēc gan tā? Kāpēc cilvēki tieši tā
pieviļas, kaklā rūgto jūtot pēc tam? Katram SAVA atbilde būs. Kas pietrūka vai par
daudz bija. Redze pievīla vai ausīm tika saldos vārdus vairāk mīlēt. Sirds juta
varbūt, bet prāts liedza ticēt. Tik dažādi tas būs. Mīlestību meklējot ceriņa
ziedā sīkā.
Tik bieži pārdomāju šo nesakritību. Vārdos un darbos.
Un tieši tā ir visvairāk žēl. Tā Laika, kuru meklējam vārdos, izkaisītos
pasaulē. Bet pasniegt ūdens krūzi ir tik grūti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru