Vai tas šis rudens bija vai tas, kurš aiznākušo gadu
nāks. Tam nozīmes nava ne tik cik melns aiz naga. Bet tam, ko ieraudzīsim ar
acīm skaidrām un sirdi jo jūtīgu, ka salnas nav ko bīties. Jo tā pasaulē jau
izsenis iekārtots šis Laika rats. Aiz vasaras rudenim nākot bagātam tik ļoti,
ka pūra lādes jaunas kalējam jākaļ gan no jauna ira. Bet mums? Smaidīt cik vien
var, cik dvēsele to ļauj pasaulē katru rītu jaunas takas ejot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru