Sešās debespusēs Gaisma spīgo. Kur dienvidos un
ziemeļos, kur austrumos un rietumos. Kur zemes dzīlēs un debesu augstumos
dzīpari Gaismai tīti. Vidū cilvēks pats. Augot pret Sauli, stiegrojot zemē
saknēm stiprām. Un ik brīd’ jaunus dzietus dzenot. Sūras asaras lapās
izrasojot. Smaidu kupenas baltās ziedos ielāsojot. Lapa pēc lapas, zieds aiz
zieda. Sūrais smaidu puteņos kūstot. Jaunām debespusēm vaļā veroties. Vēl aiz
sestās tālāk aiz gadu tūkstošu takām ejot. Septītā savu Gaismu pāri pasaulei
jau lej. To tvert SAVAS SIRDS KAUSĀ vien spēt.
17.janvāris 2012
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru