cik katrs pats savu liesmu dedzis savā sirdī būs

Ar Tv joprojām draudzējos. Tas ir, šī mūsdienu kino kaste joprojām ir istabas sastāvdaļa, kura reizi pa reizei rāda kā pasaulē ļaudis dzīvo. Romantiskās un šausmu filmas aizrit savu gaitu bez manas klātbūtnes. Tāpat populārie šovi iztiek bez manis. Galīgi neesmu šo raidījumu un filmu mērķauditorija. Savukārt vēsturiskās filmas un izzinošie raidījumi ir manējie. Vakar man tika abi. „Citādi latviskais” bija tik … grūti atrast piemērotu vārdu. Dziļš ja es teiktu, tas būtu banāli pateikts. Man patik kā intervijā Krāslavas pašreizējais mācītājs stāstīja par savām un citu cilvēku sarunām ar Dievu. Kā viņš to saredz. Un jā, tas tiešām tā ir. Tāda saruna norit par skatoties mākslas darbus un klausoties mūziku. Tas nemaz nav tik pārdabisks kā varētu likties. Tās var būt arī vēstules. Īstas vēstules. Savā laikā es tādas rakstīju. Uz to pašu Krāslavu, tikai to saņēmējs bija cits mācītājs. J Man tuvs draugs (šī vārda būtībā). Kad cilvēks ar otru cilvēku sarunājas, tas ir degšanas process. Ja tas tā nav, tad tā nav saruna. Tā ir dūmošana. Acis ir pilnas ar dūmiem un ir vēlēšanās paiet malā, lai „nekostu” acīs. Ja saruna deg, tad gribās tās tuvumā pakavēties un savu pagali klāt (domu) pielikt, lai degtu cauri naktij. Krītošās zvaigznes/meteorītus vērot. Galu galā dzīvot. Dzīvošana ir tāda interesanta parādība, kuras kvalitāte ir atkarīga no cilvēka paša. Ne no otra, ne no citiem. Ja pats spēji degt, tad tu dzīvo. Ja tas tā nav, tad ir tas ko apzīmē ar vārdu „eksistence”. Pat ja kabatas ir pilnas ar papīra zīmotnēm ar kurām var sev mantas nopirkt. Vai maizi. Parasti jau dzīvošanu pa tiešo saista ar materiālo/politisko labklājību. Vai tas ir tā vai tas nav tā? Man vakar (kārtējo reizi) atbildi sniedza filma „Degošais krūms”. Par filmā attēloto notikumu/situāciju man atmiņu nav un pat nevar būt. Vēl pat piedzimusi 1969.gada janvārī nebiju. Pat nebiju domājusi filmu skatīties (citādi tas bija par Katiņu, to gan zināju, ka skatīšos), taču laikam intuitīvi kas nostrādāja un …

 

Manā apziņā daudzas lietas nostājas savās vietās. Attiecībā uz šodienu un šodien.

*** *** ***

Pēc pāris dienām būs svētki Aglonā. Tieši tik skaisti tie būs (tāpat kā visi citi svētki) cik katrs pats savu liesmu dedzis savā sirdī būs. Tajā nav nekā pārdabiska, nekā tāda kas nebūtu iespējams.

 

Ar laba vēlējumiem - Ieviņa.