Mans vārds ir Mūžība

 

Mans vārds ir MŪŽĪBA. Visas cilvēku ilgas un sapņus sabēršu sev svārku malās. Un tad pasaulē ejot izbēršu sekundēs un acumirkļos tik ātri gaistošos. Cilvēki tad teiks - tik saldi sāp. Cilvēki tad teiks - mirkli jel, apstājies. Cilvēki tad ar plaukstu sev no pieres sviedrus notrauks. Cilvēki tad asaras rūgtas lies. Cilvēki tad ilgosies zilo debesu glāstus.

Mans vārds ir MŪŽĪBA. Es esmu no Laika sākuma un būšu līdz pat Laika beigām. Es būšu pat pēc beigām. Jo to īsto beigu nav. Ir vien sudraba lāšu pieskāriens Tavai pierei. Un Tu tajā tik īsi īsajā mirklī vari ieraudzīt it visu uz pasaules plašās. Kā pasaule tika radīta. Kā pasaule dodas tālāk un arvien tālāk jau sen tai nolemtajā ceļā. Cauri miglas vāliem, pa zvaigžņu putekļiem noklāto GAISMAS ceļu.

 

 

Brīnumu laiks

Pavasaris tiešām ir īsts brīnumu laiks. Te ir kas mazs, sīks un trausls. Skaists bez gala. Un te - jau vairs nav. Taču patiesībā zieds pārtop par jaunu ziedu, tik jau citā, nākošā gadā. Un atkal, pēc gada loka, elpa aizraujas no mazā, trauslā un bezgala skaistā brīnuma.

 

Un dzīve ir tieši tie mirkļi, kuri liek elpai aizrauties. Ne no lielā, varenā, pārlieku košā. No mazās, smalkās, baltās sniega pārslas. Uz tulpes zaļā kāta, gaiši rozā ziedkausa. No sīkas lietus lāses uz suņa siltās auss. No ...

 

Tik daudz mazu, smalku pieskārienu cilvēka dvēselei. Pat saskaitīt šos mazos brīnuma niekus ne var, ne pat iespējams ir. Smilšu graudi zelta liedagā. Sekunžu miljoni Laika kausā. Saulei austot, rietot, aiz tālā apvāršņa skatam aizslīdot. Mirklis īss, beigas un sākums. Lūpās smaida dzirkstele. Dzīve, mūžs, atmiņas un ilgošanās.

Esi, kas esi

 Šodien izmēģināju balss + attēls = video. Dzīvais ieraksts. Pirmais mēģinājums, kuru es drīzāk par spēli nosauktu. Spēli ar ŠO LAIKU, kad esam viens no otra tālāk kā to gribētos. Dīvains laiks ir mūs apņēmis, vai ne? Un nevar to ne aizrunāt, ne aizslaucīt prom. Ne upē iesviest. Ir jādzīvo. Ir jāelpo. Ir Saulē jālūkojas. Katru rītu atkal no jauna. Katru rītu no jauna sev pajautājot. Vai pasauli šodien es samīļoju? Vai cilvēkam "labrīt" pateicu? Vai putnam spārnus noglāstīju? Tādas varbūt vienkāršas lietas, un tieši tās šobrīd ir pašas svarīgākās. Tieši tās ...

Vārdus par darbiem pārradīt.