LAIKS
krustojas dvēselē Tavā. Dzēšot visu līdz šim esošo. RADOT jaunu laiku, jaunu
telpu. Apstājies. Lūdzu Tevi, apstājies un ļauj LAIKAM Tevī pārradīt bijušo par
nākošo. Balta gaisma no Debesīm krīt. Apstājies, lūdzu Tevi, apstājies un ļauj
tai vietu dvēselē Tavā rast, iemājot.
LAIKS
krustojas sirdī Tavā. Balta gaisma no Debesīm krīt. Pastiep rokas savas tai
pretim un ļauj sevi no jauna pārradīt. Tev rīt jau pa citu ceļu savā dzīvē
jādodas tālāk. Un es Tevi jau gaidu uz ceļa tā.
RĪT, 18. aprīlis
2015 23:52; 251
skatījums, Ieva
Trimalniece
Vai RĪT citāda diena būs? Jā, noteikti tā. Jau citas
debesis mani sauks savos zilajos putekļu ceļos iet. Citiem kalniem pāri
lūkošos, uz zemēm citām. Tur cilvēki citādi viens otru uzrunā un citādi acīs
lūkojas. Tur nav no svara ne kārtas, ne citi šīs zemes nieki. Tur sasveicinoties
tiek teikts : "es TEVI mīlu", tik vienkārši cik vien šos vārdus
izrunāt mute var. Un otram tiek sniegta maizes pati saldākā dona. Tik viegli
cik vien roka pret otru roku spēj sniegties.
Tie zilie debesu putekļi uz manām kurpēm jau šodien
klājās. Tik viegli cik vien viļņos gaismas sliedes savus rakstus dej.
Rīt mājās būšu. Ak, cik ilgi es pēc tām skumu! Un
domās savās lūdzu Laikam gadu simtus jūrā sviest kā zvirgzdus tik sīkus, jo
sīkus. Es rīt mājās pārnākšu...
LAIKS KRUSTOJAS
... jaunus dzīves metus pār cilvēku dzīvēm metot. Tev tikai ir jāsatver
tie plaukstās savās.
23. marts
01:12; 250 skatījumi
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru