Vien sirds



man pieder ILGOŠANĀS

Un man šodien pieder vien ilgošanās. Pēc sniega pirmajām pārslām. Pēc zvaigznēm Ziemassvētku naktī baltajā. Pēc tālu zemju baznīcu torņu smailēm. Pēc savas zemes malas sirmo vīru baltajām sejām, no manām atmiņām pirms gadu simtiem daudziem, daudziem. Man pieder vien ilgošanās. Pēc rītdienas rīta rasas un gulbju spārniem debesīs. Šodien es esmu zemes viena strēle, pie Tavām mājām un Tavām durvīm pie sliekšņa. Šodien es esmu tas akmens meža ceļa malā. Ar savām ilgām. Pēc ziemas. Pēc vasaras rasas. Pēc saules smaida rītam atnākot un vakaram aizejot. Savos ceļos. Man pieder vien ilgošanās. Un varbūt mazliet smeldzīgu atmiņu. Tikai mazliet, lai vienmēr atcerētos - Zeme dodas tālāk Visuma telpā, arvien tālāk un tālāk. Noietajā ceļā atstājot zvaigžņu dzirksteles. Tāpēc mans skats meklē naktī debesu zili melnos samtus.

 

Man pieder ilgošanās PĒC ...

 

Noburtais, V



Noburtais, IV



Noburtais, III



Noburtais, II



Noburtais, I